Jānis Indāns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Indāns
Jānis Indāns
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 28. februārī
Gārsenes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gada 16. oktobrī (46 gadi)
Komunarkas poligonā (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālis
Dienesta laiks 1916.—1940.
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra Kara aviācija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis (Nr.3/637) u.c.
Izglītība Aviācijas skola un Vecāko virsnieku kursi

Jānis Teodors Indāns (1895-1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Aviācijas pulka komandieris, ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1895. gada 28. februārī Gārsenes pagasta zemnieka Jāņa Indāna ģimenē. Pēc Viļņas ķīmiski tehniskās vidusskolas beigšanas (1915) uzsāka studijas Harkovas Tehnoloģiskajā institūtā, bet 1916. gada 1. jūnijā tika iesaukts Krievijas impērijas armijā. Pēc Petrogradas tehniskās artilērijas skolas beigšanas 1916. gada oktobrī piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās pie Ilūkstes Ziemeļrietumu frontē, tika ievainots un kontuzēts. Kara beigās krita vācu gūstā, no kura atgriezās dzimtenē 1919. gada sākumā un tika iesaukts Padomju Latvijas armijā. 1919. gada maijā dezertēja no LSPR armijas un izveidoja Augšzemes partizānu pulku, kas kopā ar Lietuvas armiju Sēlijā cīnījās pret lieliniekiem no 1919. gada 13. jūnija līdz 16. augustam. Pēc partizānu pulka pievienošanas 3. Jelgavas kājnieku pulkam kā izlūku bataljona komandieris karoja pret lieliniekiem un bermontiešiem līdz 1920. gada 10. janvārim.

Pēc brīvības cīņu beigām Indāns mācījās Aviācijas parka lidotāju skolā, Aviācijas skolā un Vecāko virsnieku kursos. Kļuva par eskadriļas komandieri Aviācijas divizionā un iestājās LU Mehānikas fakultātē. 1922. gada septembrī viņu iecēla par Aviācijas diviziona komandiera palīgu, bet 1923. gada oktobrī par aviācijas skolas priekšnieku. 1924. gadā pēc viņa ierosmes Asarē uzcēla pieminekli Augšzemes partizāniem.

1925. gada 22. jūnijā Indānu paaugstināja par pulkvežleitnantu. 1928. gada 1. martā viņš cieta lidmašīnas avārijā, bija militārais atašejs Lietuvas pagaidu galvaspilsētā Kauņā (1928–1929), vēlāk atkal atgriezās savā amatā aviācijas skolā (1929-1935). 1930. gada 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi, pildīja civilās aviācijas inspektora pienākumus (1934-1940) un 1938. gadā kļuva par sakaru virsnieku aizsargu aviācijā. 1932. gadā pēc Indāna iniciatīvas atklāja otru piemineklis Augšzemes partizāniem Bebrenē. Viņš bija Latvijas aizsardzības biedrības valdes loceklis un žurnāla "Aizsargs" atbildīgais redaktors.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 28. augustā pulkvedi Indānu paaugstināja ģenerāļa pakāpē un iecēla par armijas aviācijas priekšnieku, bet jau 1940. gada novembrī atcēla no amata. 1941. gada 14. martā viņu apcietināja un deportēja uz Maskavu. 1941. gada 18. jūlijā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija (ВКВС СССР) viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sv. Staņislava ordenis III šķira,
  • Lāčplēša kara ordenis (1921),
  • Viestura ordenis II šķira (1940),
  • Aizsargu Nopelnu krusts,
  • Somijas Baltās Rozes ordenis, II šķira,
  • Lietuvas Vytis ordeņa I šķiras 3. pakāpe (1928),
  • Lietuvas Ģedimina ordeņa II šķira (1935),
  • Polijas Polonia Restituta III šķira (1937),
  • Triju zvaigžņu ordenis, III šķira (1935),
  • Triju zvaigžņu ordenis, IV šķira (1929).

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]