Jānis Liepiņš (rakstnieks)
|
Jānis Liepiņš (dzimis 1930. gada 19. oktobrī Lubānā, miris 2022. gada 31. maijā) bija latviešu ārsts, rakstnieks un publicists. Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1930. gada 19. oktobrī Lubānā maiznieka ģimenē. Mācījās Lubānas pamatskolā (1938-1944), pēc tam Rīgas 4. vidusskolā (1944-1949). Studēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (1949-1950), tad Rīgas Medicīnas institūtā (1950-1955).
Strādāja par Rendas slimnīcas galveno ārstu (1955-1961) un Rīgas 2. slimnīcas ārstu dietologu. 1956. gadā publicēts viņa dzejolis "No vienas saknes". 1962. gadā sāka strādāt Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā, 1969. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju. No 1992. gada medicīnas zinātņu doktors.
Kopā ar Vizmu Belševicu atdzejoja Dantes sonetus "Vita nuova" (1965). Kopš 1966. gada izdoti vairāki J. Liepiņa stāstu krājumi, 1971. gadā viņš uzņemts Latvijas Rakstnieku savienībā. Sadarbībā ar aktieriem Jānis Liepiņš veidoja savdabīgus autorvakarus "Svešais zirneklis un Jānis Liepiņš" (1980), "Dialogs vēstulēs ar Dinu Kupli" (1982), "Monologi izcilām aktrisēm" (1983), "Pats pret sevi" (1984), "Dzejas karalis un nerrs" (1985) u.c.[1]
Miris 2022. gada 31. maijā.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esejas un stāstu krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Pareiza krāsa" (1966)
- "Nedariet pāri" (1971)
- "Vasarlaiks" (1977)
- "Zaļš mutulis" (1980)
- "Vārddevības" (1983, sērijā Rakstnieki par literatūru)
- "Mirgojošie apļi" (1985)
- "Smalki ļaudis" (1990)
- "Cildenās dāmas. Fakti un iespējamības. Grāmata par latviešu aktrisēm un rakstniecēm" (1994)
- "Mani pacienti" (1998)
- "Mazais profesors. Lūkojums uz Kristapu Rudzīti" (1999)
- "Pretviļņi un bedres. Atmiņu rūgtā inde" (2000)
- "Savi un sveši" (2001)
- Zirdzinieki. Pieredzējumu stāsti (2005)
- "Tautas turētāji" (2008)
- "Higieijas klēpis. Apcerējumi par ārstiem un ārstniecību" (2014)
- Ārrīgas teātris. Monologi, dialogi, eseju meti (2015)
- Nezūdamība. Piezīmes par latviešiem citu tautu vidū (2016)
- Otrais zvans. Mazas piezīmes (2017)
- "Ziedēšana. Teātra ziedonis un Ziedonis Ķemeros" (2018, par teātri, aktieriem un Imantu Ziedoni)
Dzejas krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Balzamīne" (1981)
- "Mēmā āre" (2000)
Populārzinātniskas grāmatas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Medus uzturam un ārstniecībai" (1962)
- "Kā ēst" (1964)
- "Ābolziedu mans zirdziņš..." (1975, kopā ar R. Baltakmeni)
- "Naida pīpe" (1983)
- "Cilvēks pats" (1992, 1996)
Raksti avīzēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jāņa Liepiņa no 1956. gada līdz 2011. gadam dažādās avīzēs un žurnālos publicēti 736 raksti (209 no tām – padomju okupācijas laikā) ir pieejami LNB periodikas serverī
- "Augsta sprieguma sarīkojums. Elzas Stērstes 125 gadu dzimšanas jubilejas atzīmēšana Rīgā". Laikraksts Latvietis Nr. 81 (2010. g. 24. martā)
- "Mīlenbaha balva Rasmai Grīslei. Zinātņu akadēmijas un Rīgas Latviešu biedrības kopīgs pagodinājums". Laikraksts Latvietis Nr. 184 (2012. g. 25. janvārī)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ligita Bībere. 11 dažādi spalvasbrāļi. Rīga, 2000.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ārsts un rakstnieks Jānis Liepiņš: Mazāk ēdiena, vairāk mūzikas - tad būs mundrs prāts! Sandra Ņedzvecka, Mana mūzika 2015. gada 10. oktobrī
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
|