Jānis Mediņš

Vikipēdijas lapa
Jānis Mediņš
Jānis Mediņš 1920. gados
Jānis Mediņš 1920. gados
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 9. oktobrī
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1966. gada 4. martā (75 gadi)
Stokholma (Karogs: Zviedrija Zviedrija)
Dzīves vieta Rīga, Stokholma
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Stils opermūzika, simfoniskā mūzika, vokālā mūzika
Mācības Rīgas mūziķu institūts
Apbalvojumi Tautas balva (1960)

Jānis Mediņš (1890—1966) bija latviešu komponists un diriģents. Radījis mūziku četrām operām un diviem baletiem, bez tam sacerējis arī trīs simfonijas, divas orķestra svītas, divus simfoniskos tēlojumus, divus čellkoncertus, vienu klavierkoncertu, kamermūziku, kora mūziku un solodziesmas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Mediņš dzimis Rīgā 1890. gada 9. oktobrī mūziķa Jura Mediņa ģimenē. Arī viņa vecākie brāļi Jāzeps un Jēkabs Mediņi un māsa Marija apguva mūziķu profesiju. No 1900. gada Jānis mācījās vijoles, klavieru un čella spēli Emīla Zīgerta Rīgas mūziķu institūtā, par kura vadītāju 1901. gadā kļuva viņa brālis Jāzeps. 1904. gadā viņš pabeidza privāto Saveļjeva pamatskolu un sāka strādāt Rīgas Latviešu biedrības orķestrī (“Fišera kapelā”) par vijolnieku, vēlāk par altistu. Vienlaikus viņš no 1909. līdz 1913. gadam piestrādāja par grāmatvedi un korespondentu Neimaņa klavieru firmā.

Jānis Mediņš kļuva pazīstams kā komponists 1912. gadā, kad tika atskaņotas divas viņa dziesmas jauktajam korim un uzvesta operas "Uguns un nakts" pirmā daļa. Pirmā pasaules kara laikā Jānis Mediņš bija Latviešu strēlnieku orķestra diriģents un Rīgā atgriezās tikai pēc Brīvības cīņu beigām 1920. gadā.

1920. un 1930. gados Jānis Mediņš bija Latvijas Nacionālās operas diriģents un mācībspēks Latvijas konservatorijā. Šajā laika periodā tapa lielākā daļa viņa skaņdarbu.

Otrā pasaules kara beigās viņš 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1946. gadā tika izmitināts Blombergas latviešu nometnē. 1948. gadā Mediņš pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. 1960. gadā viņš saņēma trimdas latviešu Tautas balvu. Miris Stokholmā 1966. gada 4. martā.

1938. gadā precējies ar radiofona darbinieci Vandu Panceri.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Operas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Uguns un nakts" (1913-1919);
  • "Dievi un cilvēki" (1922);
  • "Sprīdītis" (1925);
  • "Luteklīte" (1939).

Baleti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Mīlas uzvara" - Ziedu valsis
  • "Tērauda spārni" (miniatūrbalets).

Simfoniskā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Poēma Emīla Dārziņa piemiņai (1911),
  • Simfonija e moll (1913),
  • Svīta Nr. 1. - Prelūdija, Ārija, Gavote (1922), svīta Nr. 2. - Skumja, Jūsma, Līksma (1925), svīta Nr. 3. - Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale (1933),
  • Simfoniskie tēlojumi "Imanta" (1923), "Zilais kalns" (1924),
  • Čellkoncerts Nr.1. (1928), čellkoncerts Nr. 2. (1947),
  • Klavierkoncerta 1. daļa Allegro moderato, 2. daļa Lento (1932),
  • Poēma "Pie baznīcas" (1935),
  • "Nakts Ģētzemanes dārzā" (1936),
  • "Rapsodija" (1956).

Vokālā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • dziesmu cikls "In signo Domini" (V. Strēlertes dzeja),
  • dziesmu cikls "Pasakas par mīlu" (E. Ķezberes dzeja),
  • kompozīcijas vīru korim un jauktam korim a cappella.

Kopā ap 200 solo dziesmu.

Instrumentālā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2 Trio klavierēm, vijolei un čellam,
  • Četri stiķi četriem ragiem,
  • Polka pieciem instrumentiem,
  • 3 romantiskas spēles klavierēm, vijolei un čellam,
  • Improvizācija stīgu kvartetam,
  • Stīgu kvartets,
  • "Rapsodija" flautai un klavierēm (1945)
  • Sonāte altam un klavierēm

23 dainas klavierēm (1921-1959)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kantātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānīts kalnā, Jānīts lejā,
  • Senatnes ozols,
  • Varoņkalve,
  • Rīga,
  • Maldu laikā,
  • Dievgalda liturģija,
  • Aglonas dievmātei,
  • Ave Maria.

Mūzika kinofilmai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Zvejnieka dēls" (1939):

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Profesors Jānis Mediņš un radiofona darbiniece Vanda Pancere salaulājušies". Atpūta, Nr.691: 17. 28.01.1938.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]