Jānis Niedre

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Niedra
Jānis Niedre.jpg
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1909. gada 24. maijā
Krustpils pagasts, Vitebskas guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1987. gada 8. decembrī (78 gadu vecumā)
Politiskā partija Latvijas Komunistiskā partija

Jānis Niedra, vēlāk Jānis Niedre, (dzimis 1909. gada 24. maijā, miris 1987. gada 8. decembrī) bija latviešu žurnālists, rakstnieks, literatūrzinātnieks. Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas biedrs, Tautas Saeimas (1940) un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1940-1941).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1909. gada 24. maijā Krustpils pagastā zemnieka ģimenē (pēc citiem datiem Tihvinā, Novgorodas guberņā).[1] Mācījās Štikānu un Līvānu pagasta pamatskolās un Jēkabpils vidusskolā. Pēc tās beigšanas 1927. gadā pārcēlās uz Rīgu un strādāja Latvijas Valsts Vēsturiskajā muzejā par bibliotekāru. Darbojās Strādnieku jaunatnes biedrībā "Darba jaunatne" (1928), Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā (1929). Publicēja grāmatu "Ķeceris Latgalē" (1932) un vairākas citas grāmatas, ieguva Kr. Barona prēmiju par zinātnisku darbu etnogrāfijā (1933).

Pēc Ulmaņa apvērsuma iestājās nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, 1934. gada 19. augustā apcietināts par pretvalstisku darbību, nosēdējis cietumā līdz 1937. gada 7. jūnijam.

Pēc atbrīvošanas bija privātbibliotēkas bibliotekārs, privātsekretārs, no 1939. gada darbojās Veselības veicināšanas biedrībā.

Pēc Latvijas okupācijas iecelts par Preses un biedrību departamenta direktoru un ievēlēts par Tautas Saeimas (1940) un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu (1940-1941) no Latgales vēlēšanu apgabala.[2]

Pēc departamenta likvidēšanas no 1940. gada 9. augusta līdz 1. septembrim vadīja Latvijas PSR Galveno literatūras pārvaldi, kuras uzdevums bija preses cenzūras ieviešana. 26. augustā parakstīja rīkojumu par "literatūras izņemšanu". Pēc tam viņš tika iecelts Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes priekšnieka, kā arī LPSR Rakstnieku savienības orgkomitejas priekšsēdētāja amatā.

Pēc Vācijas karaspēka iebrukuma devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Pēc Otrā pasaules kara beigām aizstāvēja filoloģijas zinātņu kandidāta grādu (1948) un nodevās rakstniecībai. Miris 1987. gada 8. decembrī.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstījis galvenokārt biogrāfiskos un vēsturiskos romānus.

  • Latviešu pasakas. izlase J. Niedres sakārtojumā un apdarinājumā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1946.
  • Jānis Niedre; Jānis Ozols. Latviešu sakāmvārdi un parunas. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1955.
  • Diena dienu māca; no atmiņu grāmatas. Rīga: Liesma, 1965.
  • Tai rītā mazā gaismiņā
  • Un vēji triec nodegu pelnus...
  • Saliņa bangojošā okeānā. Rīga: Izdevniecība "Liesma", 1970.
  • Я вернусь. Maskava: Советский писатель, 1974.
  • Viņš izgāja rītausmā. Rīga: "Liesma", 1986.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]