Jānis Pleps

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jānis Pleps (dzimis 1982. gada 4. janvārī Daugavpilī) ir latviešu jurists, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents un Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītājs (2013), kā arī Valsts prezidenta Egila Levita padomnieks tiesību politikas jautājumos (2019).

Jāņa Plepa zinātniskā darbība galvenokārt vērsta uz Latvijas konstitucionālo tiesību un tiesību teorijas problēmu izpēti.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Pleps dzimis 1982. gadā. 2000. gadā absolvēja Ilūkstes 1. vidusskolu un tajā pašā gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Jau studiju laikā publicēja dažādus rakstus par valststiesību problēmām un, būdams 4. kursa students, kopā ar studiju biedriem Edgaru Pastaru un Ilzi Plakani publicēja monogrāfiju “Konstitucionālās tiesības”[1]. Pamatstudijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē noslēdza 2005. gadā, iegūstot jurista kvalifikāciju. 2006. gadā turpat ieguva arī akadēmisko maģistra grādu tiesībzinātnē ar izcilību. Profesionālo pieredzi uzkrājis, strādājot Administratīvajā apgabaltiesā (tiesneša palīgs no 2004. līdz 2005. gadam), Satversmes tiesā (Satversmes tiesas tiesneša palīgs no 2005. līdz 2008. gadam), Saeimas Juridiskajā birojā (juridiskais padomnieks no 2008. līdz 2013. gadam un vecākais juridiskais padomnieks no 2013. līdz 2015. gadam). No 2015. gada 10. augusta līdz 2019.gada 7.jūlijam Jānis Pleps bija Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa konstitucionālo tiesību padomnieks. No 2005. līdz 2012. gadam (ar pārtraukumiem) bija VSIA “Latvijas Vēstnesis” nedēļas žurnāla “Jurista Vārds” tieslietu redaktors.

Kopš 2019. gada 8. jūlija Jānis Pleps ir Egila Levita padomnieks tiesību politikas jautājumos. Jānis Pleps akadēmisko darbību uzsāka 2007. gadā lektora amatā Biznesa augstskolā “Turība”. 2011. gadā Latvijas Universitātē ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē; promocijas darba tēma – “Satversmes iztulkošanas konstitucionāli tiesiskie un metodoloģiskie problēmjautājumi”[2]. 2011. gadā ievēlēts lektora amatā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedrā. 2013. gadā turpat ievēlēts docenta un Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja amatā (2019. gadā atkārtoti pārvēlēts abos amatos).

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2002. gada publicējis vairāk nekā 150 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu par dažādiem valststiesību, tiesību teorijas un tiesību vēstures jautājumiem, kuri publicēti gan grāmatās, gan Latvijas un ārvalstu periodikā.

  • Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Papildināts un pārstrādāts izdevums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014
  • Pleps J. Satversmes iztulkošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2012
  • Pleps J., Pastars E. Saeimas atlaišana. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009
  • Kerikmäe T., Joamets K., Pleps J., Rodiņa A., Berkmanas T., Gruodytė E. (Editors) The Law of the Baltic States. Springer, 2017

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004
  2. Pleps J. Satversmes iztulkošanas konstitucionāli tiesiskie un metodoloģiskie problēmjautājumi. Promocijas darba kopsavilkums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2010