Jānis Pommers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Pommers
Baznīcas vārds Jānis (Joans)
Иоанн (Поммер).jpg

Dzimis 1876. gada 19. janvārī
Praulienas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1934. gada 12. oktobrī (58 gadu vecumā)
Ozolkalna muiža (Rīga, Karogs: Latvija Latvija)
Latvijas pareizticīgo baznīca
Ticība pareizticība
Bīskaps (konsekrēts) 1921. gada jūnijs
Šis raksts ir par garīdznieku. Par citām jēdziena Pommers nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jānis Pommers arī Svētais svētmoceklis Rīgas Jānis (dzimis 1876. gada 19. janvārī [v.s. 6. janvārī], miris 1934. gada 12. oktobris) bija Latvijas pareizticīgo baznīcas arhibīskaps. 2001. gadā pareizticīgo baznīca viņu kanonizēja kā svēto. Viņš ir pirmais un vienīgais latvietis starp svētajiem.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis tagadējā Praulienas pagasta "Ilzessalu" saimniecībā, zemnieku ģimenē. Viņa vectēvs bija pirmais latvietis, kurš pieņēma pareizticību tajā apvidū, un par to tika vajāts.[2]. Ģimene bijusi ļoti dievbijīga. Pommers pirmo izglītību ieguvis Lazdonas pareizticīgo Liseskalna skolā.

1887. gadā ieskaitīts Rīgas garīgajā skolā. 1891. gadā viņš iestājās Rīgas Pareizticīgo garīgajā seminārā, kuru 1897. gadā pabeidza ar izcilību (1. pakāpes diplomu). No 1897. līdz 1899. gadam ir tautskolotājs Ļaudonas draudzes skolā, bet no 1899. līdz 1900. gadam Liepājā. 1900. gadā mācības turpina Kijevas Garīgajā akadēmijā, kuru pabeidza 1904. gadā ar izcilību un zinātņu kandidāta grādu. 1903. 23. septembrī gadā iesvētīts par mūku (hierodiakona kārtā), bet 1904. gada 13. jūlijā — hieromūka kārtā. No 1904. gada nosūtīts uz Čerņihivas Garīgo semināru, kur veic pedagoga darbu (pasniedz Svētos Rakstus). 1906. gadā kļūst par Vologdas Garīgā semināra inspektoru. 1907. gadā iecelts arhimandrīta kārtā un kļuva par Viļņas Garīgā Semināra rektoru un klostera pārzini.

Darba panākumu rezultātā viņu 1912. gadā iesvētīja par bīskapu. 11. februārī kļuva par Sluckas bīskapu un Minskas arhibīskapa Mihaila vikāru. Vēlāk 1912. gadā bīskaps kalpo Odesā. 1913. gada 4. aprīlī kļūst par Taganrogas bīskapu. Līdz 1917. gadam bīskaps vēl citās vietās. 1917. gada Oktobra revolūcijas laikā kalpo Pieazovas katedrā. Jaunā boļševiku vara viņu apcietināja. Patriarhs Tihons pārceļ bīskapu Jāni Pommeru uz Tveru, kur viņš no 1917. gada 7. septembra pilda bīskapa pienākumus. 1918. gadā iecelts arhibīskapa kārtā un no 22. aprīļa viņš kalpo Penzā. Šajā gadā no septembra līdz oktobrim atrodas apcietinājumā. No 1919. gada oktobra līdz 1920. gada februārim atkal apcietināts.

1921. gadā 22. jūnijā atgriežas Latvijā, 24. jūnijā ierodas Rīgā, kur viņus sagaida ticīgie. Šai pat mēnesī Krievijas pareizticīgās baznīcas galva dod Latvijas pareizticīgajai baznīcai plašu autonomiju un ieceļ Jāni Pommeru par Rīgas un Latvijas arhibīskapu. Karš bija atstājis ļoti smagas sekas, kas saistījās ar izpostītām baznīcām, panīkušām draudzēm un nenoteiktu pareizticīgās baznīcas stāvokli. 1923. gadā tika pieņemti Latvijas pareizticīgās baznīcas nolikums. No 1926. līdz 1931. gadam Pommers bija Latvijas Saeimas deputāts.[3] [4] Saeimā aktīvi aizstāvēja pareizticīgās baznīcas tiesības un nostājās opozīcijā kreisajām partijām. 1926. gadā viņa pūliņu rezultātā tika pieņemts likums, kas noregulēja tobrīd strīdīgo jautājumu par Latvijas pareizticīgās baznīcas juridisko stāvokli. Ar šo likumu baznīca ieguva juridiskas personas statusu, tika dotas īpašumtiesības, tiesības atvērt garīgās skolas, tiesības uz pareizticīgo biedrību dibināšanu. Pareizticīgās baznīcas lēmumos, kurus pieņēma baznīcas iekšienē nedrīkstēja jaukties valsts iestādes. Jau 1926. gada 1. decembrī tika atjaunota pareizticīgo semināra darbība Rīgā. Jānis Pommers ilgu laiku dzīvoja pareizticīgo katedrāles pagrabā, tādēļ cieta no reimatisma. Tikai pēdējos dzīves gados pārcēlās uz Ozolkalna muižu Ķīšezera dienvidu piekrastē. Pret viņu vairākkārt izskanēja draudi, bet viņš atteicās no apsardzes un dzīvoja viens.[5] 1934. gada naktī no 12. uz 13. oktobri zvērīgi nogalināts savā dzīvesvietā. Viņa slepkava netika atklāts. 21. oktobrī apglabāts Rīgas Dievmātes patvēruma (Pokrova) kapos, kur viņu pavadīja vairāki tūkstoši cilvēku no visas Latvijas.[6] 2016. gada 12. oktobrī tiks izdota pastmarka un pirmās dienas aploksne, veltīta Jānim Pommeram.[7]

Kanonizēšana par Svēto svētmocekli Rīgas Jāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1981. gadā Krievu aizrobežu baznīca atzina viņu par svēto. Šim piemēram drīz vien sekoja Serbu pareizticīgā baznīca. 2001. gadā viņu kanonizēja arī Latvijas pareizticīgā baznīca kā Svēto svētmocekli Rīgas Jāni.[8] Viņa iecelšanā svēto kārtā piedalījās arī Vaira Vīķe-Freiberga, vairāki politiķi un citu konfesiju pārstāvji. 2003. gada 4. oktobrī Rīgā noritēja Svētā svētmocekļa Rīgas Jāņa svēto relikviju svinīgā pārnešana no Vissvētās Dievmātes patvēruma dievnama uz Kristus Piedzimšanas katedrāli.[9] 25. septembrī pareizticīgie svin bijušā Latvijas arhibīskapa Jāņa Pommera piemiņas dienu.[10]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]