Jānis Taurēns

Jānis Taurēns;
Personīgā informācija
Dzimis	1969. gada 24. decembrī (54 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Zinātniskā darbība
Zinātne	vēsture
Alma mater	Latvijas Universitāte

Jānis Taurēns (dzimis 1969. gada 24. decembrī) ir latviešu vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors,^[1] balvas "Gada vēsturnieks Latvijā 2016" saņēmējs.^[2]

Dzīves gājums

Jānis Taurēns dzimis Rīgā 1969. gada 24. decembrī, 1988. gadā beidzis Saldus 1. vidusskolu.

No 1988. līdz 1993. gadam studējis LU Vēstures un filozofijas fakultātē, iegūstot vēstures pasniedzēja specialitāti. No 1993. līdz 1996. gadam studējis LU Vēstures nozares doktorantūrā. No 1994. gada darbojies LU Vēstures un filozofijas fakultātē kā pētnieks, vēlāk asistents, lektors un docents.

1999. gadā aizstāvējis doktora disertāciju par tematu "Baltijas virziens Latvijas Republikas ārpolitikā 1934.-1940. gadā", iegūstot vēstures zinātņu doktora (Dr. hist.) grādu.^[3] 2009. gadā kļuva par fakultātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras asociēto profesoru.^[4]

Zinātniskā darbība

J. Taurēna zinātniskā darbība galvenokārt ir saistīta ar Baltijas jautājumu starptautiskajās attiecībās, Latvijas ārpolitiku periodā starp pasaules kariem, 20. gadsimta Latvijas vēstures historiogrāfiju un Latviju trešās atmodas periodā.

Darbojas Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijā "Humanitārās un sociālās zinātnes",^[3] Krievijas un Latvijas starpvalstu vēsturnieku komisijā,^[5] LPSR Valsts Drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijā.^[6]^[7]

No 2003. līdz 2008. gadam bijis triju Latvijas vēsturnieku komisijas organizētu starptautisku zinātnisku konferenču organizācijas komitejas sekretārs, 2014. gada konferencē uzstājies ar referātu "Vēsturnieki par valstiskuma un demokrātijas attīstības problēmām pēc Pirmā pasaules kara Baltijas valstīs".^[8]

Pēc čekas ziņotāju kartotēkas publicēšanas 2018.g. decembrī vēsturnieks teica, ka diezgan daudz ir pētīts kolaboracionisms Latvijā Otrā pasaules kara kontekstā, bet akadēmiskā vide ar padomju periodu būtu sākusi strādāt tikai pēdējo gadu laikā. "Ja mēs gribam milzīgus panākumus tieši padomju posma izpētē, tad noderētu kāda speciāla grantu programma vai kaut kas līdzīgs," -- uzskata pētnieks, piebilstot, ka "šāda tematiska pētniecības virziena izdalīšana var nest līdzi pārmetumus par vēstures politizāciju. Vienlaikus var teikt, ka mēs vispār sasparojamies tad, kad notiek kaut kas nelāgs. Piemēram, Vēsturnieku komisija 1998. gadā radās pēc t.s. pensionāru piketa pie Rīgas domes un attiecību ar Krieviju pasliktināšanās. Tad politiķiem pēkšņi ievajadzējās vēsturniekus."^[9]

Darbi

Latvijas vēsture krustcelēs un jaunu pieeju meklējumos. Latvijas vēsturnieku I kongresa materiāli. Zinātniskie redaktori: Inesis Feldmanis, Jānis Taurēns. Zinātniskie recenzenti: Dr.habil.hist. Jānis Bērziņš, Dr.hist. Inese Runce. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 448 lpp.
Inesis Feldmanis, Aivars Stranga, Jānis Taurēns, Antonijs Zunda. Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā, 1. sējums. Rīga: Jumava, 2016, 574 lpp.
Jānis Taurēns, Inesis Feldmanis. Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā. 3.sējums. Rīga: Jumava, 2015, 350 lpp.
Jānis Taurēns, Inesis Feldmanis. 1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības deklarācija : starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti: starptautiskas zinātniskas konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011, 245 lpp.
Jānis Taurēns. Latvijas vēstures pamatjautājumi un valsts konstitucionālie principi: mācību līdzeklis Latvijas pilsonības pretendentiem. 4. lab. un papild. izdevums. Rīga: Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvalde, 2010, 287 lpp.

Jānis Taurēns ir publicējis arī daudzus rakstus zinātniskajā periodikā.

Atsauces

↑ «Latvijas Universitāte. Jānis Taurēns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
↑ Par gada vēsturnieku kļūst LU asociētais profesors Jānis Taurēns
↑ ^3,0 ^3,1 Latvijas Zinātnes padome. Eksperti. Jānis Taurēns^{[novecojusi saite]}
↑ «Par gada vēsturnieku kļūst LU asociētais profesors Jānis Taurēns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. martā. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
↑ Krievija: Darbu atsākusi Krievijas-Latvijas vēsturnieku komisija
↑ Ministru kabinets apstiprina komisiju VDK dokumentu zinātniskai izpētei
↑ VDK dokumentu izpētes komisija totalitārisma izpētei piesaistīs vairāk nekā 20 zinātņu doktorus^{[novecojusi saite]}
↑ «Notikusi Latvijas Vēsturnieku komisijas starptautiska zinātniska konference». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
↑ Māris Zanders. «'Maisi vaļā': Ātru panākumu padomju perioda izpētē nebūs». delfi.lv (latviešu), 2019-03-11. Skatīts: 2019-07-16.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Latvijas Universitāte. Jānis Taurēns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 14. martā.

[2] Par gada vēsturnieku kļūst LU asociētais profesors Jānis Taurēns

[eksperti-3] 3,0 ^3,1 Latvijas Zinātnes padome. Eksperti. Jānis Taurēns^{[novecojusi saite]}

[4] «Par gada vēsturnieku kļūst LU asociētais profesors Jānis Taurēns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. martā. Skatīts: 2017. gada 14. martā.

[5] Krievija: Darbu atsākusi Krievijas-Latvijas vēsturnieku komisija

[6] Ministru kabinets apstiprina komisiju VDK dokumentu zinātniskai izpētei

[7] VDK dokumentu izpētes komisija totalitārisma izpētei piesaistīs vairāk nekā 20 zinātņu doktorus^{[novecojusi saite]}

[8] «Notikusi Latvijas Vēsturnieku komisijas starptautiska zinātniska konference». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 14. martā.

[9] Māris Zanders. «'Maisi vaļā': Ātru panākumu padomju perioda izpētē nebūs». delfi.lv (latviešu), 2019-03-11. Skatīts: 2019-07-16.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]