Jānis Ušaks

Jānis Ušaks;
Personīgā informācija
Dzimis	1874. gada 7. martā ; Dignājas pagasts, Jaunjelgavas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1920. gadā (45—46 gadu vecumā); Otrā Polijas Republika
Tautība	latvietis
Vecāki	Jānis Ušaks
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	; ģenerālmajors
Dienesta laiks	1892 — 1917; 1918 — 1920
Valsts	Krievijas Impērija; Baltā kustība
Struktūra	sauszemes bruņotie spēki
Komandēja	445. Temņikovas kājnieku pulks; Kaukāza virsnieku pulks
Kaujas darbība	Krievijas—Japānas karš; Pirmais pasaules karš; Krievijas pilsoņu karš
Izglītība	Viļņas junkurskola, Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija

Jānis Ušaks (1874—1920^[1]) bija latviešu virsnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors (1917). Piedalījās Krievijas pilsoņu karā Deņikina armijā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1874. gada 7. martā Dignājas pagastā zemnieka (saimnieka) un pagasta vecākā Jāņa Ušaka ģimenē.^[1] Izglītību ieguva mājmācības ceļā.

1892. gadā iestājās Krievijas Impērijas armijā, dienēja 97. Vidzemes kājnieku pulkā Daugavpilī. 1894. gadā ar otro mēģinājumu iestājās Viļņas junkurskolā,^[2] 1896. gadā to absolvēja praporščika dienesta pakāpē. Turpināja dienestu 97. kājnieku pulkā, pēc tam 117. Jaroslavļas kājnieku pulkā, kur sasniedza podporučika dienesta pakāpi. 1901. gadā tika paaugstināts par poručiku. 1902. gadā iestājās Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijā, 1904. gada augustā absolvēja divgadīgo kursu kā štābskapteinis, lai pēc paša vēlēšanas piedalītos Krievijas-Japānas karā.^[3] Karā dienēja 24. Austrumsibīrijas strēlnieku pulkā, 1905. gadā kaujā ievainots, apbalvots par kaujas nopelniem un paaugstināts par kapteini.^[4] 1909. gadā sasniedza apakšpulkveža dienesta pakāpi, tika iecelts par bataljona komandieri 22. Sibīrijas strēlnieku pulkā Habarovskā.^[5] No 1912. gada bija bataljona komandieris 112. Urālu kājnieku pulkā Kalvarijā.^[6] 1914. gada maijā tika paaugstināts par pulkvedi un iedalīts 3. Narvas kājnieku pulkā.^[1]

Pirmā pasaules kara sākumā 3. kājnieku pulka sastāvā karoja Austrumprūsijā. Pēc tam pārcelts uz 24. Sibīrijas strēlnieku pulku, 1915. gadā apbalvots par varonību kaujās Polijā. 1916. gadā iecelts par 445. Temņikovas kājnieku pulka komandieri. 1917. gadā paaugstināts ģenerālmajora pakāpē, iecelts par brigādes komandieri 112. kājnieku divīzijā.

Krievijas pilsoņu kara laikā karoja Balto pusē. 1918. gadā dienēja Brīvprātīgo armijā, no 18. novembra bija virsnieks Dienvidkrievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba rezervē. No 1919. gada 10. janvāra līdz oktobrim bija Kaukāza virsnieku pulka komandieris.^[7]

Miris 1920. gadā Polijā.^[1]

Apbalvojumi

Sv. Staņislava ordenis, II šķira, III šķira (ar šķēpiem),
Sv. Annas ordenis, II šķira (ar šķēpiem), III šķira,
Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (ar šķēpiem),
Sv. Jura ordenis, IV šķira,
Jura ierocis.

Atsauces

1 2 3 4 5 6 7 Jēkabsons, 480. lpp.
↑ Jēkabsons, 58. lpp.
↑ Jēkabsons, 128. lpp.
↑ Jēkabsons, 170. lpp.
↑ Jēkabsons, 246. lpp.
↑ Jēkabsons, 241. lpp.
↑ «Русская армия в Великой войне: Картотека проекта. Ушак Иван Иванович». www.grwar.ru (krievu). Skatīts: 2025-09-10.

Literatūra

Jēkabsons, Ē., Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. 19. gadsimta otrā puse - 1914. gads, Rīga, Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2022. ISBN 978-9934-18-872-5

[:0-1] 1 2 3 4 5 6 7 Jēkabsons, 480. lpp.

[2] Jēkabsons, 58. lpp.

[3] Jēkabsons, 128. lpp.

[4] Jēkabsons, 170. lpp.

[5] Jēkabsons, 246. lpp.

[6] Jēkabsons, 241. lpp.

[7] «Русская армия в Великой войне: Картотека проекта. Ушак Иван Иванович». www.grwar.ru (krievu). Skatīts: 2025-09-10.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]