Jānis Vaivads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Vaivads nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jānis Vaivads
Latvijas izglītības un zinātnes ministrs1
Amatā
1993. gada 3. augusts — 1995. gada 27. maijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Valdis Birkavs
Māris Gailis
Priekštecis Andris Piebalgs2
Pēctecis Jānis Gaigals

Dzimšanas dati 1946. gada 8. jūnijā (72 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Atašiene, Atašienes pagasts, Rēzeknes apriņķis, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija PSKP
LTF (?—1993)
LC (1993—?)
Dzīvesbiedrs(-e) Ruta Vaivade
Profesija ķīmiķis
fiziķis
Augstskola Latvijas Universitāte
1līdz 1994. gada 17. augustam izglītības, kultūras un zinātnes ministrs
2kā tautas izglītības ministrs

Jānis Vaivads (dzimis 1946. gada 8. jūnijā) ir latviešu zinātnieks un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs (1993-1995).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Vaivads dzimis 1946. gadā Atašienē. 1963. gadā beidza Kandavas vakara vidusskolu. 1968. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti ķīmiķa specialitātē. Strādāja par fizikas skolotāju Ventspilī no 1968. līdz 1970, pēc tam - Fizikas institūtā Salaspilī. No 1973. gada Neorganiskās ķīmijas institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. 1979. gadā pēc aspirantūras Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā aizstāvēja disertāciju par elektronu paātrinātāju izmantošanu aktivācijas analīzē un saņēma ķīmijas zinātņu doktora grādu.[1] 1981. gadā kļuva par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, tad par laboratorijas vadītāju un Fizikas institūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā. 1988. gadā iesaistījās Latvijas Zinātnieku savienības dibināšanā.[1]

Vaivads aktīvi piedalījās Latvijas Tautas frontes Salaspils nodaļas darbībā. 1990. gadā viņu ievēlēja Augstākajā Padomē no LTF saraksta. Sākotnēji LTF frakcijā, vēlāk - frakcijas "Satversme" priekšsēdētājs. Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja vietnieks.[1] Apvienotās budžeta komisijas loceklis.[2] Bija iesaistīts Izglītības likuma sagatavošanā, vadījis darba grupas, kuras sagatavoja likumu "Par zinātnisko darbību", Autortiesību likumu, Patentu likumu, Preču zīmju likumu un citus.[1] No 1992. līdz 1993. gadam bija LTF Domes un valdes loceklis. Viens no partijas Latvijas Ceļš dibinātājiem, pirmais tās valdes priekšsēdētājs.

1993. gadā viņu ievēlēja 5. Saeimā no Latvijas Ceļa saraksta.[1] Birkava valdībā bija izglītības, kultūras un zinātnes ministrs (vēlāk izglītības un zinātnes ministrs). Arī pēc Birkava valdības krišanas šo amatu saglabāja Gaiļa valdībā.[1] 27. maijā atkāpās no amata un atgriezās Saeimā. 6. Saeimas vēlēšanās nekandidēja.[3] Jānis Vaivads bija Latvijas delegācijas sastāvā sarunās par Krievijas armijas daļu izvešanu no Latvijas. Līdz 1997. gada decembrim bija Eiropas kustības Latvijā viceprezidents, valdes loceklis.[1] Eiropas integrācijas biroja vadītājs.[4][5]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970. gadā Jānis Vaivads apprecējies ar Rutu. Ģimenē pieci bērni: dēls Andris, meitas Sandra, Anita, Agnese un Dace. J. Vaivads ir vectēvs Mārtiņam, Gustavam, Mētrai un Ainai, Luīzai un Ancei.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 «JĀNIS VAIVADS». gramata21.lv.
  2. «Jānis Vaivads (TF)». Augstākās Padomes kartīte.
  3. «Savienība "Latvijas Ceļš"». CVK.
  4. «Vienojas par Latvijas diplomu atzīšanu». Diena. 1997. gada 12. aprīlī. Piektdien Lisabonā Eiropas integrācijas biroja vadītājs Jānis Vaivads parakstīja Eiropas reģiona konvenciju par to diplomu atzīšanu, kas attiecas uz augstāko izglītību.
  5. «Konkurss uz EIB direktora amatu». Diena. 1998. gada 6. janvārī. Konkurss izsludināts, jo līdzšinējais EIB direktors Jānis Vaivads decembrī iesniedza atlūgumu, pēc tam kad no Ministru prezidenta Guntara Krasta bija saņēmis nopietnu kritiku par biroja darbību.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Andris Piebalgs
(kā tautas izglītības ministrs)
Latvijas izglītības un zinātnes ministrs
1993. gada 3. augusts1995. gada 27. maijs
(līdz 1994. gada 17. augustam izglītības, kultūras un zinātnes ministrs)
Pēctecis:
Jānis Gaigals