Jānis X

Jānis X
Pāvests; Jānis X
Pontifikāta sākums	914. gada marts
Pontifikāta beigas	928. gada maijs
Priekštecis	Landons
Pēctecis	Leons VI
Personiskā informācija
Dzimis	ap 860. gadu; Tosinjāno, Romanja, Pāvesta valsts
Miris	928. gada 28. maijā; Roma, Pāvesta valsts
	Citi pāvesti ar vārdu Jānis

Jānis X (latīņu: Ioannes X; dzimis ap 860. gadu, miris 928. gada 28. maijā) bija Romas bīskaps un Romas pāvests no 914. līdz 928. gadam, kā arī nominālais Pāvesta valsts valdnieks laikā, kad Itāliju un īpaši Romas institūcijas dziļi ietekmēja politiskā sadrumstalotība un vietējo aristokrātisko dzimtu dominance. Viņš, visticamāk, dzimis Tosinjāno (Tossignano) Romanjā, kalpojis kā diakons Boloņā un ap 905. gadu kļuvis par Ravennas arhibīskapu. Jāņa X pontifikāts 10. gadsimtā tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no aktīvākajiem. Viņš centās nostiprināt pāvesta autoritāti, veidoja militāru un diplomātisku koalīciju pret saracēņu atbalsta punktu pie Gariljāno upes un 915. gadā personīgi piedalījās karagājienā, kas noslēdzās ar nozīmīgu kristiešu uzvaru un būtiski sekmēja drošības atjaunošanu centrālajā Itālijā. Turklāt viņš Berengaru kronēja par Svētās Romas imperatoru, mēģinot Apenīnu pussalā panākt lielāku politisko vienotību un stabilizēt attiecības starp vietējām varas struktūrām.

Jāņa X darbība norisinājās periodā, ko historiogrāfijā dēvē par Saeculum obscurum — 10. gadsimta posmu, kurā Itālija bija politiski fragmentēta starp vietējiem hercogiem, markgrāfiem un pilsētu elitēm, bet Svētās Romas impērijas un Austrumromas impērijas ietekme bija svārstīga. Pāvestu ievēlēšanu un Romas politiku šajā laikā lielā mērā kontrolēja aristokrātiskās dzimtas, īpaši Teofilaktu dzimta, kā arī viņu pēcteči, tostarp Marocijs, ar kuru Jānis X vēlāk nonāca atklātā konfliktā. Šie apstākļi veicināja biežas varas maiņas, simoniju un politisku vardarbību, un vēlākā katoliskajā literatūrā laikmets ieguva arī apzīmējumus “pornokrātija” un “Romas tumšie gadsimti”. Jāņa X pontifikāts bieži kalpo kā ilustratīvs piemērs pāvesta institūcijas ievainojamībai laicīgās elites intrigām. 928. gadā viņš tika gāzts, ieslodzīts un, visticamāk, nogalināts cietumā.

Vēlāko hronistu, īpaši Liutpranda no Kremonas, apgalvojumi par Jāņa X personiskās morāles trūkumiem mūsdienu historiogrāfijā galvenokārt tiek interpretēti kā politiski motivēti apmelojumi. Mūsdienu pētnieki Jāni X uzsver kā vienu no nozīmīgākajiem pāvestiem 10. gadsimta pirmajā pusē. Jānis X tiek uzskatīts par militāras koalīcijas pret saracēņiem organizētāju, Itālijas politiskās konsolidācijas mēģinājumu iniciatoru un aktīvu figūru Rietumu un Austrumu Baznīcu attiecību noregulēšanā. Jāņa X pontifikāts, neskatoties uz Romas iekšpolitisko nestabilitāti, ilustrē pāvesta varas reālpolitisko potenciālu un tās ierobežojumus laikā, kad garīgo autoritāti pastāvīgi ietekmēja feodālās varas struktūras.