Jānis XIX (latīņu: Ioannes XIX; miris 1032. gada oktobrī), laicīgais vārds Romāno no Tuskulāņu dzimtas, bija Romas pāvests no 1024. gada aprīļa līdz 1032. gada oktobrim. Viņš amatā stājās pēc sava brāļa Benedikta VIII nāves un piederēja ietekmīgajai Tuskulāņu dzimtai, kas 11. gadsimta sākumā dominēja Romas politiskajā un baznīcas dzīvē. Avoti norāda, ka ievēlēšanas brīdī viņš bija lajs un īsā laikā saņēma nepieciešamos garīdznieka iesvētījumus, kas spilgti atspoguļo tā laika aristokrātijas tiešo ietekmi uz pāvestības institūciju. Jāņa XIX pontifikāts ietilpst tā dēvētajā Tuskulāņu pāvestu laikmetā, kad pāvesta amats faktiski atradās vienas dzimtas kontrolē un pāvestības institucionālā autonomija bija cieši saistīta ar vietējo aristokrātu grupējumu interesēm. Šajā periodā pāvestība uzturēja ciešas attiecības ar Svētās Romas impērijas varu. 1027. gadā Jānis XIX kronēja Konrādu II Salieti par imperatoru, apliecinot pāvesta un imperatora savstarpējās atkarības un politiskās sadarbības nozīmi.
Historiogrāfijā Jāņa XIX valdīšanas laiks bieži tiek vērtēts kā daļa no pāvestības institucionālā vājuma fāzes pirms 11. gadsimta baznīcas reformu kustības, kas vēlāk tiecās nostiprināt pāvesta amata neatkarību un morālo autoritāti. Pēc viņa nāves pāvesta amatā stājās Benedikts IX, turpinot Tuskulāņu dzimtas dominējošo lomu Romas baznīcas politikā.