Pāriet uz saturu

Jāzeps Šņepsts

Vikipēdijas lapa
Jāzeps Šņepsts
Jāzeps Šņepsts 2025. gadā
7. Saeimas deputāts
Amatā
1998. gada 11. novembrī  2001. gada 13. septembrī
Prezidents
Premjerministrs
Preiļu novada domes priekšsēdētājs
Amatā
2001. gada 20. jūlijā  2003. gada 31. martā
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs
Priekštecis Ilmārs Meluškāns
Pēctecis Jānis Eglītis

Dzimšanas dati 1960. gada 20. martā (65 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Aizkalne, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Tautas partija (1998—?)
Reformu partija
Dzīvesbiedrs(-e) Elita Šņepste
Bērni Sabīne Šņepste
Profesija uzņēmējs, politiķis
Augstskola Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Jāzeps Šņepsts (dzimis 1960. gada 20. martā Preiļu rajona Aizkalnē[1]) ir Latvijas uzņēmējs un politiķis. Bijis Tautas partijas biedrs, ievēlēts 7. Saeimā, kur strādājis Aizsardzības un iekšlietu komisijā. No 2001. līdz 2003. gadam bija Preiļu novada domes prieksēdētājs,[1] ievēlēts no šīs pašas partijas.[2]

J. Šņepsts ir valdes priekšsēdētājs uzņēmumā „Preiļu siers” (1995.—1998. un no 2003. gada),[1][2] kā arī šī uzņēmuma patiesais labuma guvējs.[3] Preiļu novada Goda pilsonis (kopš 2012. gada).[2]

Izglītību ieguvis Aizkalnes pamatskolā, pēc tam absolvējis Bebrenes sovhoztehnikumu, bet augstāko izglītību ieguvis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā 1979. gadā.

Aizraujas ar medībām. Kļuva plaši atpazīstams medijos 2024. gadā ar nomedīta baltā degunradža fotogrāfiju, kura satrauca dzīvnieku aizstāvjus un izsauca bažas par malumedniecību.[4] Tomēr noskaidrojās, ka degunradzis nomedīts legāli.[5] Saņēmis starptautiskus apbalvojumus par nomedītiem pārnadžiem (Ovis World Slam un Capra World Slam), kuras piešķir medību un dabas aizsardzības organizācija Grand Slam Club/Ovis (GSCO).[6]

Politikā darbojušās arī J. Šņepsta sieva un meita. Sieva Elita Šņepste bija 8. Saeimas deputāte no Tautas partijas. Meita Sabīne Šņepste strādā Daugavpils pašvaldībā, kopš 2020. gada ir domes izpilddirektore.[7] Bijusi kandidāte 14. Saeimas vēlēšanās no partijas "Latvija pirmajā vietā",[8] taču 2024. gadā atteicās no iespējas kļūst par 14. Saeimas deputāti. S. Šņepste ir bijusi valdes locekle AS "Krāslavas piens" un padomes locekle "Preiļu siers", no 2018. gada "Krāslavas piena" padomes priekšsēdētāja.[9]

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmējs J. Šņepsts 1998. gadā bija Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika ievēlēts 7. Saeimā. 2001. gada pašvaldību vēlēšanās viņu ievēlēja Preiļu novada domē, bet deputāti ievēlēja viņu par Preiļu novada domes priekšsēdētāju. 2003. gadā atkāpies no Preiļu novada domes priekšsēdētāja amata.

2005. gada pašvaldību vēlēšanās vēlreiz ievēlēts Preiļu novada domē. 2006. gadā J. Šņepsts nesekmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās.

2013. gada pašvaldību vēlēšanās J. Šņepsts vēlreiz tika ievēlēts Preiļu novada domē, šoreiz no Reformu partijas, bet 2016. gadā viņš atteicās no deputāta mandāta

  1. 1 2 3 «Jāzeps Šņepsts | Preiļi». www.preili.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-20.
  2. 1 2 3 «Jāzeps Šņepsts». Latgales dati. Skatīts: 20.03.2024..
  3. «Akciju sabiedrība "Preiļu siers", 50003026431 - par uzņēmumu - Kombo.lv». www.kombo.lv. Skatīts: 2025-06-06.
  4. «Cilvēki sašutuši par “Preiļu siers” vadītāja Šņepsta atbildi uz pārmetumu par degunradža nomedīšanu». www.1188.lv (latviešu). 2024-03-15. Skatīts: 2024-03-20.
  5. «Latviešu uzņēmēju kaunina par degunradža medīšanu. Vai tas vispār ir atļauts?». www.santa.lv. Skatīts: 2024-03-20.
  6. «Unikāla nominācija Latvijas medību vēsturē». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2024-03-20.
  7. «Domes izpilddirektora amatā iecelta Sabīne Šņepste». Daugavpils.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-20.
  8. «14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2024-03-20.
  9. «Latgales dati». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2024-03-20.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ilmārs Meluškāns
Preiļu novada domes priekšsēdētājs
2001. gada 20. jūlijs2003. gada 31. marts
Pēctecis:
Jānis Eglītis