Jāzeps Mediņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jāzeps Mediņš
Jāzeps Mediņš
Personīgā informācija
Dzimis 1877. gada 13. februārī
Kauņa, Kauņas guberņa (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1947. gada 12. jūnijā (70 gadi)
Rīga
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Stils simfoniskā mūzika, vokālā mūzika
Mācības Zīgerta mūzikas institūts

Jāzeps Mediņš (1877—1947) bija latviešu mūzikas pedagogs, komponists un diriģents. Viņa vārdā 1947. gadā nosaukta Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Kauņā 1877. gada 13. februārī kara orķestra klarnetista Jura Mediņa ģimenē. Arī viņa jaunākie brāļi Jēkabs un Jānis Mediņi un māsa Marija apguva mūziķu profesiju. 1889. gadā viņš sāka mācības Emīla Zīgerta mūzikas institūta vijoles klasē Rīgā, paralēli apgūstot klavieru un čella spēli. 1891. gadā tikai 14 gadus veco Jāzepu pieņēma par čellistu kādā vācu simfoniskajā orķestrī, kas bija ieradies viesturnejā. Koncertējot ar orķestri, viņš apguva arī vijoles, alta, kontrabasa, obojas, klarnetes un mežraga spēlētprasmi. No 1896. līdz 1901. gadam Mediņš bija pedagogs Zīgerta vadītajā institūtā, pēc kura nāves viņš pārņēma institūta vadīšanu (1901‒1914). Līdztekus 1906. gadā Mediņš sāka strādāt par Rīgas Latviešu biedrības teātra kapelmeistaru.

Pēc pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā viņš devās bēgļu gaitās uz Maskavu, kur strādāja par ceļojošās operas diriģentu, vēlāk par Baku operas kormeistaru un diriģentu (1916-1922). Pēc atgriešanās Rīgā strādāja Latvijas Nacionālajā operā (1922‒1925), bet slimības dēļ bija spiests darbu pārtraukt. 1927. gada 18. novembrī notika Mediņa operas "Vaidelote" pirmuzvedums. 1938. gada IX Dziesmu svētkos apvienotie kori ar simfonisko orķestri Teodora Reitera vadībā atskaņoja Jāzepa Mediņa "Svētku kantāti".

1945. gadā Mediņš saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. No 1946. gada Mediņš bija Latvijas konservatorijas profesors. Miris 1947. gada 12. jūnijā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Operas: "Ziedoņa atmošanās", Vaidelote (1927), Zemdegi (1947, nepabeigta);
  • Simfoniskā mūzika: 3 simfonijas ("D - dūra simfonija", "Simfoniskā skice"), "Armēņu melodija" (1932), "Latvju zeme" (1935), ""Dzimtenes ainava"" (1935), poēmas, svītas, vijoles koncerts, čello koncerts;
  • vijoļkoncerts (1911);
  • 50 kora dziesmas ("Kurzemei", "Pēc kaujas", "Saules dziesma", u.c.);
  • ap 80 solo dziesmu (Zvaigžņu lietus, Lilijas, Ziedoņa rīts, Zieds, Mātei, u.c.);
  • pāri par 10 kameransambļu, liels skaits kompozīciju soloinstrumentiem ar klavierēm.