Pāriet uz saturu

Jēkabs Dombrovskis

Vikipēdijas lapa
Jēkabs Dombrovskis
Jēkabs Dombrovskis
Personīgā informācija
Dzimis 1880. gada 23. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1949. gada 17. decembrī (69 gadi)
Valsts karogs: Rietumvācija Eslingena, VFR (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība latvietis
Vecāki Juris Dombrovskis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
pulkvedis
Dienesta laiks 1898 — 1909, 1914 — 1918
1919 — 1934
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Komandēja 3. Jelgavas kājnieku pulks
Kaujas darbība Krievijas—Japānas karš
Pirmais pasaules karš
Latvijas Neatkarības karš
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis nr.3/85, Triju Zvaigžņu ordenis u.c.
Izglītība Viļņas junkurskola, Vecāko virsnieku kursi, Kara akadēmiskie kursi
Cits darbs mērnieks

Jēkabs Dombrovskis (1880—1949) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis (1925). Lācplēša Kara ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1880. gada 23. augustā Rīgā. Absolvēja Pētera reālskolu, vēlāk ieguva mērnieka izglītību. 1898. gadā iestājās Krievijas Impērijas armijā. 1901. gadā pabeidza Viļņas junkurskolu, pēc tam dienēja 116. Malojaroslavas kājnieku pulkā Rīgā. Piedalījās Krievijas—Japānas karā, tika ievainots kaujā pie Mukdenas. 1909. gadā atvaļinājās no dienesta un strādāja par mērnieku Vidzemes un Kurzemes guberņās.

Pirmā pasaules kara laikā tika atkārtoti iesaukts dienestā un iedalīts 5. Petrogradas družīnā, vēlākajā 421. pulkā Somijā. 1917. gada sākumā kopā ar 741. pulku dienēja Rīgas frontē. Tā paša gada aprīlī pārnāca uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku, bija bataljona komandieris. Līdz kara beigām sasniedza štabskapteiņa dienesta pakāpi. Pēc tam demobilizējās.

1919. gada 6. jūnijā tika iesaukts Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos kapteiņa dienesta pakāpē, bija Augškurzemes rajona komandants. 7. augustā tika iecelts par 3. Jelgavas kājnieku pulka komandieri, vadīja tā saformēšanu un piedalīšanos cīņās pret Sarkano armiju. 1919. gada 3. oktobrī, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku un artilērijas apšaudi, personīgi vadīja pulka pārcēlšanos pāri Daugavai, ieņemot Līvānus un liekot pamatus tālākai Latgales atbrīvošanai. Tā paša gada oktobrī Dombrovskis tika paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1920. gada 3. janvarī 3. Jelgavas kājnieku pulkam Dombrovska vadībā bija lieli nopelni frontes pārraušanā un Daugavpils atbrīvošanā.[1]

Pēc Neatkarības kara Dombrovskis turpināja komandēt 3. Jelgavas kājnieku pulku.[2] 1923. gadā pabeidza Vecāko virsnieku kursus. 1925. gada 22. jūnijā tika paaugstināts par pulkvedi. Kopš 1927. gada bija Jelgavas garnizona priekšnieks. 1930. gadā absolvēja Kara akadēmiskos kursus.[1] 1934. gadā tika atvaļināts no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.[2] Tika piešķirta jaunsaimniecība Ozolmuižā pie Jelgavas.

Otrā pasaules kara beigās devās trimdā uz Vāciju.

Miris Eslingenā 1949. gada 17. decembrī. Apbedīts Eslingenes kapsētā.[1]

Apbalvojumi

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 «LKOK nr.3/85 : Dombrovskis, Jēkabs». lkok.com. Skatīts: 2026-03-15.
  2. 1 2 «Latgales dati». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2026-03-15.[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]