Jēkabs Dombrovskis

Jēkabs Dombrovskis;
Personīgā informācija
Dzimis	1880. gada 23. augustā ; Rīga, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1949. gada 17. decembrī (69 gadi); Eslingena, VFR (tagad Vācija)
Tautība	latvietis
Vecāki	Juris Dombrovskis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	; pulkvedis
Dienesta laiks	1898 — 1909, 1914 — 1918; 1919 — 1934
Valsts	Krievijas Impērija; Latvija
Struktūra	sauszemes bruņotie spēki
Komandēja	3. Jelgavas kājnieku pulks
Kaujas darbība	Krievijas—Japānas karš; Pirmais pasaules karš; Latvijas Neatkarības karš
Apbalvojumi	Lāčplēša Kara ordenis nr.3/85, Triju Zvaigžņu ordenis u.c.
Izglītība	Viļņas junkurskola, Vecāko virsnieku kursi, Kara akadēmiskie kursi
Cits darbs	mērnieks

Jēkabs Dombrovskis (1880—1949) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis (1925). Lācplēša Kara ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums

Dzimis 1880. gada 23. augustā Rīgā. Absolvēja Pētera reālskolu, vēlāk ieguva mērnieka izglītību. 1898. gadā iestājās Krievijas Impērijas armijā. 1901. gadā pabeidza Viļņas junkurskolu, pēc tam dienēja 116. Malojaroslavas kājnieku pulkā Rīgā. Piedalījās Krievijas—Japānas karā, tika ievainots kaujā pie Mukdenas. 1909. gadā atvaļinājās no dienesta un strādāja par mērnieku Vidzemes un Kurzemes guberņās.

Pirmā pasaules kara laikā tika atkārtoti iesaukts dienestā un iedalīts 5. Petrogradas družīnā, vēlākajā 421. pulkā Somijā. 1917. gada sākumā kopā ar 741. pulku dienēja Rīgas frontē. Tā paša gada aprīlī pārnāca uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku, bija bataljona komandieris. Līdz kara beigām sasniedza štabskapteiņa dienesta pakāpi. Pēc tam demobilizējās.

1919. gada 6. jūnijā tika iesaukts Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos kapteiņa dienesta pakāpē, bija Augškurzemes rajona komandants. 7. augustā tika iecelts par 3. Jelgavas kājnieku pulka komandieri, vadīja tā saformēšanu un piedalīšanos cīņās pret Sarkano armiju. 1919. gada 3. oktobrī, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku un artilērijas apšaudi, personīgi vadīja pulka pārcēlšanos pāri Daugavai, ieņemot Līvānus un liekot pamatus tālākai Latgales atbrīvošanai. Tā paša gada oktobrī Dombrovskis tika paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1920. gada 3. janvarī 3. Jelgavas kājnieku pulkam Dombrovska vadībā bija lieli nopelni frontes pārraušanā un Daugavpils atbrīvošanā.^[1]

Pēc Neatkarības kara Dombrovskis turpināja komandēt 3. Jelgavas kājnieku pulku.^[2] 1923. gadā pabeidza Vecāko virsnieku kursus. 1925. gada 22. jūnijā tika paaugstināts par pulkvedi. Kopš 1927. gada bija Jelgavas garnizona priekšnieks. 1930. gadā absolvēja Kara akadēmiskos kursus.^[1] 1934. gadā tika atvaļināts no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.^[2] Tika piešķirta jaunsaimniecība Ozolmuižā pie Jelgavas.

Otrā pasaules kara beigās devās trimdā uz Vāciju.

Miris Eslingenā 1949. gada 17. decembrī. Apbedīts Eslingenes kapsētā.^[1]

Apbalvojumi

Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira,
Sv. Annas ordenis, III, IV šķira,
Lāčplēša Kara ordenis, III šķira par Līvānu miesta ieņemšanu 1919. gada 3. oktobrī,
Triju Zvaigžņu Ordenis, III šķira,
Polijas Drošsirdības krusts.

Atsauces

1 2 3 «LKOK nr.3/85 : Dombrovskis, Jēkabs». lkok.com. Skatīts: 2026-03-15.
1 2 «Latgales dati». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2026-03-15.^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

«timenote.info» saite

[:0-1] 1 2 3 «LKOK nr.3/85 : Dombrovskis, Jēkabs». lkok.com. Skatīts: 2026-03-15.

[:1-2] 1 2 «Latgales dati». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2026-03-15.^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]