Jēkabs Elsis

Jēkabs Elsis;
Personīgā informācija
Dzimis	1890. gada 25. decembrī [v.s. 13. decembrī]; Mīlītes, Bauņu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1917. gada 30. janvārī (26 gadi); Ložmetējkalns, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Vecāki	Jēkabs Elsis
Brāļi	Jānis Elsis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	; kapteinis
Dienesta laiks	1911 — 1917
Valsts	Krievijas Impērija
Struktūra	sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš
Apbalvojumi	Lāčplēša Kara ordenis nr.3/1172 u.c.

Jēkabs Elsis (1890—1917) bija latviešu strēlnieku virsnieks. Pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par varonību Ziemassvētku kaujās.

Dzīvesgājums

Dzimis 1890. gada 25. decembrī [v.s. 13. decembrī] Bauņu pagasta Mīlītes muižā pusgraudnieka Jēkaba Elša ģimenē. Vēlāk pārcēlās uz dzīvi Rīgā, apmeklēja Pētera-Pāvila skolu un kā eksterns pabeidza Rīgas Aleksandra ģimnāziju. Pēc tam strādāja par Rīgas apgabaltiesas ierēdni.

1911. gadā kā savvaļnieks iestājās Krievijas Impērijas armijā, dienēja 48. Odesas kājnieku pulkā, no kurienes nosūtīts uz Čugujevas karaskolu, pēc kursa beigšanas Pirmā pasaules kara laikā 1914. gada decembrī tika ieskaitīts 185. Smoļenskas rezerves bataljonā. 1915. gada augustā tika pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu un nozīmēts par rotas komandieri. Pēc latviešu bataljonu pārveidošanu par pulkiem, tika iecelts par II bataljona komandieri 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījās visās pulka kaujās, tostarp pie Slokas, Tīreļpurvā, Ķekavas, Nāves salā un Ziemassvētku kaujās.^[1] Līdz nāvei sasniedza kapteiņa dienesta pakāpi.

Miris 1917. gada 30. janvārī [v.s. 13. janvārī] kaujā pie Ložmetējkalna.^[2]

Apglabāts Sarkandaugavas kapos.

Piemiņa

1922. gada 6. janvārī pie Elša kapa tika atklāts E. Kuraua firmas darināts 3,3 metrus augsts neapstrādāta Allažu šūnakmens piemineklis, kurā iestrādāts bronzas bareljefs ar Elša krūšutēlu. Pieminekļa lejasdaļā iestrādāta smilšakmens plāksne, kurā iekalts ar teksts:

KAPITANS

JĒKABS JĒKABA D. ELSIS 3. KURZEMES LATV. STRĒLN. PULKA II BAT-NA KOMANDIERS, DZ. 13. DECEMBRĪ 1890. G. KRITIS PIE LOŽMETĒJU KALNA CĪŅĀ PRET VĀCIEM 17. JANV. 1917. G.

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU, SARGAT SAVU TĒVU ZEMI.

Pēc 1940. gada okupācijas bronzas bareljefs tika nozagts.

J. Elša vārds iegravēts arī stēlā, kas uzstādīta Matīšu kapos, pieminot ar pagastu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus.^[1]

Apbalvojumi

Sv. Vladimira ordenis, IV šķira,
Sv. Annas ordenis, III šķira,
Sv. Staņislava ordenis, III šķira,
Zelta zobens,
Sv. Jura krusts, IV šķira,^[1]
Lāčplēša Kara ordenis, III šķira (1922) par varonību 1917. gada 30. janvāra [v.s. 13. janvāra] kaujā pie Ložmetējkalna. Pavēlē par apbalvošanu rakstīts:
kad krievu karaspēks panikā bēga, E. ar savu bataljonu pārgāja pretuzbrukumā, durkļu cīņā piespieda ienaidnieku atkāpties, izsita to no mežmalas. Turpinot triecienu ienaidnieka ugunī, ieņēma daļu no vācu nocietinātajām pozīcijām, pirmais ielēca pretinieka ierakumos un cīņā par tiem krita varoņa nāvē.^[2]

Atsauces

1 2 3 «Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Sarkandaugavas kapos 1. PK kritušā LKOK Jēkaba Elša individuāls apbedījums». Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas. 2019-10-18. Skatīts: 2026-05-29.
1 2 «LKOK nr.3/1172 : Elsis, Jēkabs». lkok.com. Skatīts: 2026-05-29.

Ārējās saites

Kapitans Jēkabs Elsis / sakopojis un izdevis A. Burtnieks. — Rīga: Valters un Rapa, 1923.

[:0-1] 1 2 3 «Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Sarkandaugavas kapos 1. PK kritušā LKOK Jēkaba Elša individuāls apbedījums». Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas. 2019-10-18. Skatīts: 2026-05-29.

[:1-2] 1 2 «LKOK nr.3/1172 : Elsis, Jēkabs». lkok.com. Skatīts: 2026-05-29.

[1]

[2]