Lūcija Jēruma-Krastiņa

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jēruma)
Lūcija Jēruma-Krastiņa
Lūcija Jēruma-Krastiņa
Personīgā informācija
Dzimusi 1899. gada 12. novembrī
Cēsis
Mirusi 1968. gada 23. septembrī (68 gadi)
Karakasa, Venecuēla
Tautība Latviete
Dzīvesbiedrs Nikolajs Jērums
Zinātniskā darbība
Zinātne Anatomija, antropoloģija
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Universitāte
Pasniedzēji Gastons Bakmanis, Jēkabs Prīmanis

Lūcija Jēruma-Krastiņa (dzimusi 1899. gada 12. novembrī, mirusi 1968. gada 23. septembrī) bija latviešu anatome un antropoloģe. Latvijas Universitātes doktora grādu.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1899. gadā Cēsīs būvuzņēmēja Augusta Skrastīša (Krastiņa, 1866–1919) un viņa sievas Annas, dzimušas Dzirnes, ģimenē.[2] 1918. gadā absolvēja mācības Margaritas Neijas Cēsu sieviešu ģimnāzijā. 1919. gada pavasarī lielinieki Cēsu cietumā nošāva viņas tēvu, 1919. gada rudenī Lūcija sāka medicīnas studijas Latvijas Universitātē, studiju laikā sāka strādāt par subasistenti Anatomijas katedrā. Pēc ārsta grāda iegūšanas 1925. gadā bija katedras asistente un privātdocente Latvijas Universitātes Anatomijas institūtā. Pētīja latvietes antropoloģisko tipu un kā otrā sieviete Latvijas Universitātē aizstāvēja doktora disertāciju par pētījumu "Latviete no antropoloģijas viedokļa" un ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu.[3] 1930. gadā apprecējās ar psihiatru Nikolaju Jērumu (1904–1991). Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1948. gadā izceļoja uz Venecuēlā.[4] Dzīvodama Venecuēlā, darbojās Karakasas Latviešu biedrībā un veica pētījumus par cietumnieču antropoloģiju, kā arī nodarbojās ar gleznošanu.[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latviete no antropoloģiskā viedokļa. Rīga: 1934. – 275 lpp.
    • Die Lettin vom anthropologischen Standpunkt. Rīga: 1935. – 192 lpp. (vāciski)
  • Antropoloģiski dati par latviešu skolas jaunatni. LU Raksti 1937.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • R. Lindberga, J. Vētra. Medicīnas doktore Lūcija Jēruma-Krastiņa. Rīga: 1999. – 74 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Studenšu korporācijas «Dzintra» goda filistri». Studenšu korporācija «Dzintra». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 18. martā.
  2. Papilddati antropoloģes privātdocentes Lūcijas Jērumas-Krastiņas (1899–1968) biogrāfijai: novadpētnieciski meklējumi Arnis Vīksna, RSU ZINĀTNISKĀ KONFERENCE 2015. gada 26.–27. martā
  3. womage.lv
  4. 4,0 4,1 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 199. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.