Pāriet uz saturu

Jūdu Bābeles aramiešu valoda

Vikipēdijas lapa
Jūdu Bābeles aramiešu valoda
אַרמית בבלית Aramît Bavlît 
Izruna: IPA: /ʔaramiːt bavliːt/
Valodu lieto: Bābele (mūsdienu Irāka) 
Reģions: Mezopotāmija
Pratēju skaits: Izmirusi
Valodu saime: Afroaziātu
 Semītu
  Rietumsemītu
   Centrālās semītu
    Aramiešu valodas
     Jūdu Bābeles aramiešu valoda 
Rakstība: Ebreju alfabēts
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3:

Jūdu Bābeles aramiešu valoda (aramiešu: אַרמית בבלית, Aramît Bavlît) ir aramiešu valodas paveids, kas bija lietots Bābelē (mūsdienu Irākā) no aptuveni 3. līdz 11. gadsimtam m.ē. Tā bija Bābeles Talmūda valoda un viena no nozīmīgākajām jūdu literatūras valodām vēsturē.

Šī valoda attīstījās pēc tam, kad jūdu kopienas pēc Bābeles trimdas (6. gs. p.m.ē.) palika Mezopotāmijā un turpināja attīstīt savas reliģiskās un juridiskās tradīcijas aramiešu valodā.

Jūdu Bābeles aramiešu valoda veidojās kā īpašs vidusaramiešu dialekts. Tā tika lietota Bābeles akadēmijās — Sūras, Nehardeas un Pumbeditas skolās — kur notika plašas diskusijas un komentāru rakstīšana par Torā un Mišnu. Šie teksti veidoja Bābeles Talmūda pamatu.

No 7. gadsimta m.ē. valodas lietojums sāka mazināties, jo arābu valoda kļuva dominējoša visā reģionā. Tomēr Jūdu Bābeles aramiešu valoda turpināja pastāvēt kā rakstu valoda vēl vairākus gadsimtus.

Tā tika rakstīta ar ebreju alfabētu, kas nedaudz pielāgots aramiešu izrunai. Rakstu pieminekļi atrodami gan Talmūda manuskriptos, gan agrīno rabīnu komentāros.

Lingvistiskās īpatnības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūdu Bābeles aramiešu valoda atšķiras no citiem aramiešu dialektiem ar savu fonoloģiju un morfoloģiju, kā arī daudziem ebreju valodas aizguvumiem. Tā satur arī īpašus idiomus un gramatiskās konstrukcijas, kas raksturīgas tikai šim dialektam.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]