Jūlija Kristeva (bulgāru: Юлия Кръстева, franču: Julia Kristeva, dzimusi 1941. gada 24. jūnijā) ir Bulgārijā dzimusi Francijas filozofe, valodniece, literatūrzinātniece, psihoanalītiķe un rakstniece, kura ieguvusi starptautisku atpazīstamību ar ieguldījumu semiotikā, literatūras kritikā, psihoanalīzē un feminisma teorijā. Kopš 1960. gadu vidus dzīvo Francijā un ir Francijas pilsonība. Kristevas darbi būtiski ietekmējuši poststrukturālismu un postmodernisma humanitārās teorijas, īpaši jautājumos par valodas struktūru, subjekta identitāti, dzimti un kultūras diskursiem. Viņa ir viena no ievērojamākajām 20. un 21. gadsimta kultūras teorētiķēm, kuras teorijas par semiotisko un simbolisko valodas līmeni, kā arī par sievišķā subjekta konstrukciju literatūrā un kultūrā, ir kļuvušas par pamatu daudziem starpdisciplināriem pētījumiem. Papildus akadēmiskajai darbībai Jūlija Kristeva ir pazīstama arī kā esejiste un romānu autore, kā arī sabiedriska intelektuāle, kura regulāri piedalās diskusijās par Eiropas identitāti, migrāciju, ētiku un cilvēktiesībām. Viņas darbi ir tulkoti daudzās valodās, un viņa saņēmusi vairākus starptautiskus apbalvojumus par ieguldījumu humanitārajās zinātnēs.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūlija Kristeva.
