Jūlijs Dievkociņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jūlijs Dievkociņš
Jūlija Dievkociņa kaps Zalves kapsētā

Jūlijs Dievkociņš (dzimis 1879. gada 12. augustā, Aronas pagastā, miris 1906. gada 3. februārī[1], Biržu pagastā) — dzejnieks, bērnu rakstnieks, skolotājs un revolucionārs.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēvs kalps, vēlāk mūrnieks, kas kopā ar ģimeni klejoja no vienas vietas uz otru. Jūlijs mācījies Lauteres pagastskolā, Vestienas un Bērzaunes draudzes skolā, pēc tam (1895. – 1899. g.) Valkas skolotāju seminārā. kas tolaik atradās Rīgā. Strādājis par skolotāju Litenē (1899. – 1902. g.), Rīgā (1902. – 1903. g.), Lielzalvē (1903. rudens - 1906. g.). Dzejnieks dzīvi interesējās par pedagoģijas jautājumiem un par iespējamām skolu reformām. Viņš vadīja bērniem veltīto nodaļu žurnālā „Jaunības draugs”. 1905. gada revolūcijas laikā Jūlijs organizēja vietējo skolotāju sanāksmes, bija rīcības komitejas loceklis, piedalījās kā delegāts skolotāju sanāksmēs Rīgā. 1905. gada rudenī mītiņā pie Lielzalves skolas viņš nolasīja „Latvijas pagastu skolu reformu projektu”. 1906. gadā, sākoties soda ekspedīcijām, viņu apcietināja un aizveda uz Neretu. Ceļā no Neretas uz Jēkabpili pie Biržu pagasta mežsarga mājām, viņu nošauj. Apbedīts Zalves (Lielzalves) kapos.

Literārais darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs Dievkociņš bija viens no pirmajiem, pievērsa lielu vērību bērnu un jaunatnes literatūras izdošanai. Viņa dzejoļi, sākot ar 1898. gadu, iespiesti laikrakstos "Dienas Lapa" (redaktors Jānis Pliekšāns), "Baltijas Vēstnesis" u.c. izdevumos. Sakopojis darbus bērniem krājumos "Mazi stāstiņi maniem mazajiem draugiem" (sērija, 1899. - 1901. g.), "Bērnu pasaule" (1902. g.), "Rīta miglas tēli" (1903. g.) u.c. No 1903. g. vadījis žurnāla "Jaunības Draugs" bērniem veltīto nodaļu. Vienīgais dzejoļu krājums "Ugunsziedi" (1907. g.) iznāca pēc autora nāves. Dzejā izpaužas optimistiska pārliecība par taisnības uzvaru, romantiski sapņi par nākotnes uzvaru, bet tajā ir arī daudz skumju motīvu par vientulību, par zaudētam cerībām un nelaimīgu mīlestību un tamlīdzīgi. Rakstījis arī īsās prozas un publicistikas darbus, galvenokārt stāstiņus bērniem. Tulkojis A.Puškina, M. Ļermontova, M. Gorkija, L. Andrejeva u.c. autoru darbus, kā arī interesējās par krievu rakstnieku darbu izdošanu. Izlase "Ak, dibināsim sev dzimteni" (1980. g.).

"... Sarkanais putniņš

Ielaidās manā Ilgās tvīkstošā Karstajā sirdī. Ielaidās sirdī, Sāka to knābāt Bezgala sāpīgi, Bezgala tīksmīgi: Mirdzošā saule Dedzināt sāka, Rožainā gaisma Muļķoja prātu...”

Fragments no dzejoļu krājuma "Ugunsziedi"

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www5.acadlib.lv/PVP/0000000199.htm Archived 2008. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē., Foto