Pāriet uz saturu

Jūliju-Klaudiju dinastija

Vikipēdijas lapa

Jūliju-Klaudiju dinastija bija Senās Romas valdnieku dzimta, kas pārņēma varu pēc šai dzimtai piederīɡā Romas Republikas diktatora Jūlija Cēzara noɡalināšanas 44. gadā p.m.ē. un tai sekojošā pilsoņu kara.

Jūliju-Klaudiju dinastijai piederēja Senās Romas imperatori

Oktaviāns Augusts (27. gadā p.m.ē. – 14. ɡadā m.ē.)
Tibērijs (14–37)
Kaligula (37–41)
Klaudijs (41–54)
Nerons (54–68)

Jūliju-Klaudiju dinastijas imperatori

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūliju-Klaudiju dinastija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

s d l Senās Romas un Bizantijas imperatori

Principāts 27 p.m.ē. – 235 m.ē.	Oktaviāns Tiberijs Kaligula Klaudijs Nerons Galba Otons Vitēlijs Vespasiāns Tits Domiciāns Nerva Trajāns Adriāns Antonijs Pijs Marks Aurēlijs un Lūcijs Vers Kommods Pertinakss Didijs Jūliāns (Peskēnijs Nigers) (Klodijs Albīns) Septimijs Severs Karakalla ar Getu Makrīns ar Diadumeniānu Elagabals Severs Aleksandrs

Trešā gadsimta juku periods 235–284	Maksimins Trāķietis Gordiāns I un Gordiāns II Pupiēns un Balbīns Gordiāns III Filips Arābs ar Filipu II Decijs ar Herēnijs Etrusks Hostiliāns Treboniāns Galls ar Volusiānu Emiliāns Valeriāns Galliēns ar Saloninu un Valeriāns II Klaudijs II Kvintils Aureliāns Tacits Floriāns Probs Kārs Karīns un Numeriāns Gallijas imperatori: Postumuss (Laeliāns) Marijs Viktorīns (Domiciāns II) Tetriks I ar Tetriku II kā ķeizaru Palmīras imperators: Vaballats

Tetrarhija un Domināts 284–395	Diokletiāns (visa impērija) Diokletiāns (austrumi) un Maksimiāns (rietumi) Diokletiāns (austrumi) un Maksimiāns (rietumi) ar Galēriju (austrumi) un Konstanciju Hloru (rietumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Konstancijs Hlors (rietumi) ar Valēriju Severu (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Valērijs Severs (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Maksentijs (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Licīnijs I (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Maksentijs (viens pats) Licīnijs I (rietumi) un Maksimins II (austrumi) ar Konstantīnu I (pašpasludināts augusts) un Valēriju Valensu Licīnijs I (austrumi) un Konstantīns I (rietumi) ar Licīniju II, Konstantīnu II un Krispu kā ķeizariem (Martiniāns) Konstantīns I (visa impērija) ar dēlu Krispu kā ķeizaru Konstantīns II Konstants Magnentijs ar Decentiju kā ķeizaru Konstantijs II ar Vetranio Jūliāns Joviāns Valentiniāns I Valenss Graciāns Valentiniāns II Magnuss Maksims ar Viktoru Teodosijs I (Eugenijs)

Rietumromas impērija 395–480	Honorijs Konstantīns III ar dēlu Konstantu II Konstantijs III Joanness Valentiniāns III Petronijs Maksims ar Palladiju Avits Majorāns Lībijs Severs Antēmijs Olibrijs Glicerijs Jūlijs Neps Romuls Augustuls

Austrumromas/ Bizantijas impērija 395–1204	Arkādijs Teodosijs II Pulherija Marciāns Leons I Trāķietis Leons II Zenons (pirmā valdīšana) Bazilisks ar dēlu Markuss kā līdzimperatoru Zenons (otrā valdīšana) Anastasijs I Justins I Justiniāns I Justins II Tiberijs II Maurīcijs ar dēlu Teodosiju kā līdzimperatoru Foka Hēraklijs Konstantīns III Hēraklons Konstants II Konstantīns IV ar brāļiem Hērakliju un Tiberiju, vēlāk Justiniānu II kā līdzimperatoriem Justiniāns II (pirmā valdīšana) Leontijs Tiberijs III Justiniāns II (otrā valdīšana) ar dēlu Tiberiju kā līdzimperatoru Filipiks Anastasijs II Teodosijs III Leons III Izaurs Konstantīns V Artabasdoss Leons IV Konstantīns VI Irēna no Atēnām Nikefors I Staurakijs Mihaels I Rangabe ar dēlu Teofilaktu kā līdzimperatoru Leons V Armēnietis ar dēlu Simbatiju-Konstantīnu kā jaunāko imperatoru Mihaels II Teofils Mihaels III Bazīlijs I Maķedonietis Leons VI Gudrais Aleksandrs Konstantīns VII Romāns I Lakapins ar dēliem Kristoferu, Stefanu un Konstantīnu kā jaunākajiem līdzimperatoriem Romāns II Nikefors II Foka Joanns I Cimiskis Basilejs II Konstantīns VIII Zoja (pirmā valdīšana) un Romāns III Agrirs Zoja (pirmā valdīšana) un Mihaels IV Paflagoniāns Mihaels V Kalafāts Zoja (otrā valdīšana) ar Teodoru Porhiregenitu Zoja (otrā valdīšana) un Konstantīns IX Monomahs Konstantīns IX Monomahs Teodora Porhiregenita Mihaels VI Brings Īzaks I Komnēns Konstantīns X Duka Romāns IV Diogēns Mihaels VII Duka ar brāļiem Androniku Duku un Konstantiju Duku, kā arī dēlu Konstantīnu Duku Nikefors III Botaniāts Aleksijs I Komnēns Joanns II Komnēns ar Aleksiju Komnēnu kā līdzimperatoru Manuils I Komnēns Aleksijs II Komnēns Androniks I Komnēns ar Joannu Komnēnu kā līdzimperatoru Īzaks II Angels Aleksijs III Angels Aleksijs IV Angels Nikolass Kanaboss (ievēlēja Bizantijas senāts) Aleksijs V Duka

Nīkejas impērija 1204–1261	Konstantīns Laskaris Teodors I Laskaris Joanns III Duka Vatacs Teodors II Laskaris Joanns IV Laskaris

Austrumromas/ Bizantijas impērija 1261–1453	Mihaels VIII Paleologs Androniks II Paleologs ar Mihaelu IX Paleologu kā līdzimperatoru Androniks III Paleologs Joanns V Paleologs Joanns VI Kantakūzens ar Joannu V Paleologu un Mateju Kantakūzenu kā līdzimperatoriem Joanns V Paleologs Androniks IV Paleologs Joanns VII Paleologs Androniks V Paleologs Manuels II Paleologs Joanns VIII Paleologs Konstantīns XI Paleologs

Slīprakstā norādīti līdzimperatori, bet pasvītrojums norāda uzurpētāju (prettiesisku varas sagrābēju).

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 9949155832956833490008 LCCN: sh85115126 BNF: cb11969560h (data)

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jūliju-Klaudiju_dinastija&oldid=4418011"

Jūliju-Klaudiju dinastija