Jūras veltes
Jūras veltes ir pārtikas produkti no jūras, tostarp zivis, gliemji, vēžveidīgie, adatādaiņi, aļģes un jūras zīdītāji. Plašākajā nozīmē tas ietver arī pārtikas produktus no saldūdens ūdenstilpēm.
Jūras velšu ieguvi atklātā jūrā dēvē par zvejniecību, bet audzēšanu — par akvakultūru, tostarp zivju audzēšanu (zivkopību). Jūras velšu nozares (ieskaitot nozveju, audzēšanu un pārstrādi) apgrozījums 2022. gadā tika lēsts 250 miljardu ASV dolāru apmērā.[1]
Jūras veltes ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos. Cilvēkus, kuri lieto jūras veltes kā vienīgo dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu avotu, sauc par peskoveģetāriešiem.[2]
Jūras veltes ēd cilvēki, un tās izmanto arī kā barību zivīm un lauksaimniecības dzīvniekiem. Dažas jūras veltes (piemēram, aļģes) izmanto kā mēslojumu. No jūras veltēm gatavo zivju eļļu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūras velšu ieguve, apstrāde un patēriņš ir sena prakse, par kuru arheoloģiskie pierādījumi sniedzas līdz pat paleolīta laikiem.
Senajā Ēģiptē zivis bija viens no galvenajiem proteīna avotiem, un tās tika izmantotas gan reliģiskos, gan uztura mērķos. Senā Nīlas upe bija pilna ar zivīm, svaigas un žāvētas zivis bija galvenais pārtikas produkts lielākajai iedzīvotāju daļai. Seno ēģiptiešu zvejas rīki un metodes ir attēlotas kapenēs, zīmējumos un papirusa dokumentos. Daži attēli liecina, ka zveja bija arī izklaides veids.
Romieši 1. gadsimtā attīstīja audzēšanu un lielas zivju saimniecības, kas piegādāja jūras veltes visā impērijā. Senajā Romā tika veikta arī lielo zivju audzēšana, piemēram, tunzivju, un to izvešana uz tālākām vietām.
Eiropā jūras veltes bieži bija ierobežotas reliģisko iemeslu dēļ (piemēram, katoļu gavēnis, kad gaļa bija aizliegta, bet jūras veltes tika atļautas).
No 15. gadsimta jūras velšu tirdzniecība kļuva arvien svarīgāka, īpaši Eiropā un vēlāk arī citos pasaules reģionos. 17. gadsimts iezīmē starptautiskās tirdzniecības attīstību: lielākas zvejas flotes un jūras velšu tirdzniecība starp Eiropu un Ameriku kļuva nozīmīgāka.
Ieguvumi un apdraudējumi veselībai
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūras veltes ir vērtīgs uztura elements. Tās ir bagātas ar uzturvielām, piemēram, augstas kvalitātes proteīniem, omega-3 taukskābēm, vitamīniem un minerālvielām, tostarp D vitamīnu, B12 vitamīnu, selēnu, jodu un cinku. Regulāra jūras velšu iekļaušana uzturā var arī palīdzēt samazināt risku saslimt ar hroniskām slimībām, piemēram, sirds-asinsvadu slimībām un artrītu, kā arī atbalsta smadzeņu veselību un uzlabo koncentrēšanās spējas.[3] Turklāt tajās esošais jods ir īpaši svarīgs vairogdziedzera veselībai un hormonu regulācijai.
Tomēr vērtējot jūras produktu kaitīgumu veselībai, jāņem vērā daudzi faktori. Šīs problēmas ietver jūras toksīnus, mikrobus, pārtikas izraisītas slimības, radionuklīdu piesārņojumu un cilvēka radītu piesārņojumu. Lielākā daļa no šiem apdraudējumiem var tikt mazināti vai novērsti, ja ir precīzas zināšanas par to, kad un kur jūras veltes ir nozvejotas. Tomēr patērētājiem ir ierobežota piekļuve atbilstošai un izmantojamai informācijai šajā jomā, un jūras produktu nozares sistēmiskās problēmas ar nepareizu marķējumu padara lēmumu pieņemšanu par to, kas ir drošs, vēl sarežģītāku.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Forecast seafood market value worldwide from 2023 to 2028».
- ↑ «Pescetarianism | Description, Seafood, Vegetarianism, & Benefits | Britannica». www.britannica.com (angļu). 2024-12-23. Skatīts: 2025-01-24.
- ↑ «Zivju nozīme ikdienas uzturā». medicine.lv (latviešu). 2013-09-03. Skatīts: 2025-01-24.
- ↑ «Microplastics in Seafood and the Implications for Human Health».
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūras veltes.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|