Jūrasgrundulis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jūrasgrundulis
Pomatoschistus microps (Krøyer, 1838)
Jūrasgrundulis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaJūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes)
DzimtaJūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae)
ĢintsEiropas jūrasgrunduļi (Pomatoschistus)
SugaJūrasgrundulis (Pomatoschistus microps)
Sinonīmi
  • Gobius microps
  • Gobius pusillus
  • Gobius minutus minor
  • Gobius parnelli
  • Gobius laticeps
Jūrasgrundulis Vikikrātuvē

Jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.[1] Sastopams Atlantijas okeāna austrumu piekrastēs.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantijas okeāna piekrastēs sastopams no Mauritānijas un Marokas gar Portugāles un Spānijas krastiem līdz Tronheimfjordam Norvēģijā, Baltijas jūru un Vidusjūras rietumdaļu ieskaitot. Mājo arī Kanāriju Salu piekrastēs.[1][2]

Baltijas jūrā un Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas jūrā jūrasgrundulis masveidīgi izplatīts rietumu un centrālās daļas piekrastēs. Virzienā uz austrumiem sastopams līdz Helsinkiem un Botnijas līcim.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrasgrundulis ir maza, ieapaļas formas zivtiņa ar garu astes stumbru. Ķermeņa garums var sasniegt 9 cm, parasti 2—3,5 cm.[1][2] Galva nedaudz saplacināta no augšas. Lūpas biezas, acis vairāk laterālas, izvirzītas uz āru. Ķermenis ar zvīņām klāts tikai, sākot ar pirmo muguras spuru. Zvīņas sīkas, ktenoīdas. Sānu līnijā 39—52 zvīņas. Uz muguras divas spuras, kas atrodas relatīvi tuvu viena otrai. Pirmā spura ar 6—8 mīkstiem stariem, otrā spura ar 8—11 mīkstiem, sazarotiem stariem. Anālā spura ar vienu asu staru un 7—10 mīkstiem stariem. Vēdera spuras saaugušas kopā, veidojot piltuvveida piesūcekni, priekšējā membrāna ir ar gludu aizmugurējo malu. Astes spura noapaļota.[1][2][3]

Ķermenis gaišs, no pelēka līdz dzeltenīgi brūnam, uz tā rūsgani plankumi un tīklveida zīmējums, pie krūšu spuras pamatnes leņķveida zīmējums. Tēviņiem uz ķermeņa ir arī 10—15 tumšākas šķērssvītras un uz pirmās muguras spuras iespējams tumšs plankums.[2] Nārsta laikā tēviņš kļūst tumšāks un spuras krāsainākas.[3]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrasgrundulis ir jūras piekrastes iemītnieks, neizvairās no stipri atsāļotiem rajoniem un sastopamas arī upju ietekās. Veido barus, uzturas virs smilšainas vai dūņainas grunts līdz 50 m dziļumā.[1][2] Mēdz ierakties smiltīs, tādējādi izdzīvo pie ļoti zema ūdens līmeņa un izvairās no ienaidniekiem.[1]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrasgrundulis barojas ar zooplanktonu, nelieliem vēžveidīgajiem (piemēram, sānpeldvēžiem), tārpiem un kukaiņu kāpuriem.[1][3]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavību jūrasgrundulis sasniedz 7 mēnešu līdz viena gada vecumā. Atkarībā no izplatības areāla nārsto no februāra līdz septembrim, kad ūdens temperatūra ir virs 15 °C. Nārsts parasti noris vēlāk nekā mazajam jūrasgrundulim un arī seklākās vietās, dziļumā līdz 1 m. Tēviņš nārsta laikā kļūst teritoriāls un agresīvi apsargā izvēlēto nārsta vietu. Mātītes auglība 600—3400 ikru. Tos nērš vairākās porcijās zem tukšām gliemeņu (galvenokārt lielo smilšgliemeņu) čaulām. Tēviņš pēc tam tos apsargā, līdz izšķiļas āpkuri, apmēram 9 dienas. Ikri ir bentiski un lipīgi. Mazuļi vasaras beigās migrē uz saldūdens tilpēm baroties.[1][2][3] Jūrasgrundulis dzīvo 1—2 gadus.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]