Jūrasstagars

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jūrasstagars
Spinachia spinachia (Linnaeus, 1758)
Jūrasstagars
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
DivīzijaDzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
KārtaAsarveidīgās (Perciformes)
DzimtaStagaru dzimta (Gasterosteidae)
ĢintsJūrasstagari (Spinachia)
SugaJūrasstagars (Spinachia spinachia)
Jūrasstagars Vikikrātuvē

Jūrasstagars jeb jūras stagars (Spinachia spinachia) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām, kas ir vienīgā suga jūrasstagaru ģintī (Spinachia).[1] Sastopams Atlantijas okeāna un pieguļošo jūru Eiropas ziemeļdaļas piekrastēs.[2]

Latvijā un Baltijas jūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas jūrā jūrasstagars mājo gandrīz visā piekrastē, tomēr sastopams ļoti reti. Latvijas piekrastē 1980.—1990. gados zināmi tikai 3 noķeršanas gadījumi (pie Salacgrīvas un Kurzemes ziemeļu piekrastē). 1990. gadā noķerts arī Daugavas lejtecē pie Doles salas.[3] Jūrasstagars Latvijā ir aizsargājama zivju suga.[4] Kopš 1995. gada iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu kategorijā.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrasstagara muguras spura atrodas virs anālās spuras, abām spurām ir trīsstūrveida forma

Jūrasstagars neliela vai vidēji liela jūras zivs. Lielākais no visiem stagariem, kas sastopami Baltijas jūrā. Tā ķermeņa garums ir līdz 25 cm, svars 7,1 g, Baltijas jūrā līdz 13,5 cm.[3][5] Lielāo daļu no ķermeņa garuma aizņem astes stumbrs.[6]

Ķermenis slaids, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautņains. Astes stumbrs ļoti garš un tievs. Gar ķermeni vairākas šķautņainu kaula plātnīšu rindas, kas tuvāk astei veido nepārtrauktas kaula bruņas. Galva gara ar piecstūrainu cauruļveida purnu. Mute maza, acis lielas. Pirms muguras spuras 14—17 (parasti 15) atsevišķi stāvoši īsi dzeloņi. Vēdera spuras reducējušās līdz vienam dzelonim un vienam mazam staram, atrodas aiz krūšu spurām. Muguras spura atrodas virs anālās spuras; tām abām ir trīsstūra forma un apmēram vienādi lielas. Astes spura liela, vēdekļveidīga.[3][5] Tēviņa krūšu spuras lielākas nekā mātītei.[2] Mugura un astes stumbrs zaļganbrūns, sāni zeltaini ar tumšām svītrām, vēders dzeltens. Muguras spuras un anālās spuras priekšējās malas melni brūnas vai ar melni brūniem plankumiem.[3]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenokārt uzturas piekrastē līdz 10 m dziļumā

Jūrasstagars mājo jūrā, galvenokārt uzturas piekrastē līdz 10 m dziļumā starp jūraszālēm. Ziemo nedaudz dziļāk. Barus neveido, pieaugušie īpatņi uzturas pa vienam vai pāros.[2][3]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrasstagars barojas ar planktonu un nelieliem bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar vēžveidīgajiem (airkājvēžiem un sānpeldvēžiem).[2][3][6]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavību jūrasstagars sasniedz pirmajā gadā. Nārsto no aprīļa līdz jūnijam. Tēviņš starp jūraszālēm no augu gabaliņiem veido dūres lieluma, iegarenu ligzdu, tā parasti novietota nedaudz virs grunts. Ligzda kā ar līmi tiek sastiprināta ar īpašu nieru sekrētu. Mātītes auglība līdz 1000 ikriem. Ikrus nērš porcijās pa 150—200 ikriem katrā. Iespējams, ka vienā ligzdā ikrus nērš vairākas mātītes. Drīz pēc ikru nēršanas mātīte mirst. Tēviņš ligzdu ar ikriem apsargā, kā arī pievada ligzdai papildu skābekli. Mazuļi, atkarībā no ūdens siltuma, izšķiļas pēc 2—3 nedēļām. Tēviņš turpina apsargāt mazuļus, līdz ikra dzeltenuma maiss ir uzsūcies un tie sāk brīvi peldēt un baroties paši. Visticamākais, arī tēviņš drīz pēc tam mirst. Jūrasstagars var sasniegt 2 gadu vecumu.[2][3][6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]