Jūrkalnes pagasts
| Jūrkalnes pagasts | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Novads: | Ventspils novads | |||||
| Centrs: | Jūrkalne | |||||
| Kopējā platība:[1] | 99,6 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 96,6 km2 | |||||
| • Ūdens: | 3,1 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 350 | |||||
| Blīvums (2025): | 3,6 iedz./km2 | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||||
| vācu: | Felixberg | |||||
| krievu: | Феликсбергская | |||||
 Jūrkalnes pagasts Vikikrātuvē | ||||||
Jūrkalnes pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos Baltijas jūras krastā. Robežojas ar sava novada Užavas un Ziru pagastiem, Kuldīgas novada Alsungas pagastu un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastu.
Daba
[rediģēt | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[rediģēt | labot pirmkodu]Upes
[rediģēt | labot pirmkodu]Ezeri
[rediģēt | labot pirmkodu]Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]Mūsdienu Jūrkalnes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Labragas muiža (Gut Labraggen, Labrags), Pilsberģes muiža (Gut Felixberg, starp Jūrkalni un Labragu).
Jūrkalnes pagasts ir viens no trim suitu novada pagastiem. Līdz 1925. gadam tika saukts par Pilsberģes pagastu. Pilsberģes muižu 1737. gadā nopirka Kurzemes hercogs Ernests Bīrons. 1872. gadā Pilsberģes muižā tika izveidota Feliksbergas (Jūrkalnes) jūrskola.
1935. gadā pagasta platība bija 94,1 km2 un tajā dzīvoja 1153 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Jūrkalnes un Ošvalku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Jūrkalnes ciems ietilpis Alsungas (1949-1956), Ventspils (1956-1962), Kuldīgas (1962-1967) un atkal Ventspils (pēc 1967. g.) rajonos. 1951. gadā Jūrkalnes ciemam pievienoja Ošvalku ciemu, 1954. gadā - Sārnates ciemu. 1961. gadā daļu Jūrkalnes ciema iekļāva Užavas ciemā, 1977. gadā daļu Alsungas pilsētciemata teritorijā. 1987. gadā pievienoja daļu Sakas ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[3] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ventspils novadā.
Iedzīvotāji
[rediģēt | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[rediģēt | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[4]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Jūrkalne (pagasta centrs), Ošvalki, Labrags.
Ievērojamas personības
[rediģēt | labot pirmkodu]- Jānis Priedoliņš (1855—1936), kuģīpašnieks un tālbraucējs kapteinis
- Ābrams Cvi Idelsons (1882—1938), komponists un muzikologs
- Ludvigs Teteris (1943—2003), Latvijas Augstākās Padomes deputāts, kas 1990. gadā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu
Saimniecība
[rediģēt | labot pirmkodu]Transports
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| |||||||||||||||||||||
