Pāriet uz saturu

Jūtas karš

Vikipēdijas lapa
Jūtas karš
Daļa no Mormoņu kariem

ASV Armijas virsnieki Jūtas kara laikā
Datums1857. gada 29. jūnijs–1858. gada 12. aprīlis
Vieta
Iznākums

Neizšķirti[1]
Jūtas kara miera komisija

  • Brigems Jangs atcelts no Jūtas teritorijas gubernatora amata
  • Pilnīga amnestija par apsūdzībām dumpja izraisīšanā un valsts nodevībā, ko Jūtas apgabala pilsoņiem izteicis prezidents Džeimss Bjūkenens, ja viņi atzīs ASV federālo varu
Karotāji
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV Desereta / Jūta
Indiāņu sabiedrotie
Komandieri un līderi
Iesaistītās vienības

ASV Armija

Navū Leģions
Bruņoti mormoņi
Spēks
2500–3000 1000
Zaudējumi
38 nav zināms
Civiliedzīvotāji: 150 nogalināti (120 Slaktiņā Mauntinmedovā)[3]

Jūtas karš (1857–1858), bija militārs konflikts, kas pazīstams arī kā Jūtas ekspedīcija,[4] Jūtas kampaņa,[5] Bjūkenena kļūda, Mormoņu karš[6] vai Mormoņu sacelšanās, kas norisinājās starp mormoņu kolonistiem Jūtas teritorijā un ASV federālās valdības nosūtītajiem ASV bruņotajiem spēkiem. Karš ilga no 1857. gada maija līdz 1858. gada jūlijam. Konfliktā galvenokārt bija iesaistīti mormoņu kolonisti un federālais karaspēks, kas cīnījās par Jūtas teritorijas pārvaldi un teritorijas autonomiju. Kara rezultātā gāja bojā galvenokārt civiliedzīvotāji, kas arī nepārstāvēja mormoņu baznīcu. Lai gan karā nebija nozīmīgu militāru kauju, tā sākumā notika slaktiņš Mauntinmedovā, kura laikā mormoņu milicijas locekļi no Navū leģiona atbruņoja un nogalināja apmēram 120 kolonistus, kas devās uz Kaliforniju.

Jūtas karš tika atrisināts sarunu ceļā, kā rezultātā federālais karaspēks iegājā Jūtas teritorijā apmaiņā pret prezidenta apžēlošanu, kas tika piešķirta mormoņu kolonistiem par dumpošanos pret federālo valdību. Šis izlīgums ievērojami samazināja spriedzi un ļāva atjaunot federālo varu pār teritoriju, vienlaikus lielā mērā saglabājot mormoņu intereses un autonomiju.

Kara hronoloģija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 1857. gada marts: Džeimss Bjūkenens stājas ASV prezidenta amatā un nolemj rīkoties.
  • 1857. gada aprīlis: prese ASV austrumu daļā sāk spekulēt par to, kurš tiks iecelts gubernatora amatā Brigama Janga vietā.
  • 1857. gada 29. jūnijs: ASV prezidents [[Džeimss Bjūkenens pasludina Jūtu par sadumpojušos pret ASV valdību un mobilizē ASV armijas pulku, pulkveža Edmunda Aleksandra vadībā.
  • 1857. gada 5. jūlijs: Gubernators Brigams Jangs sprediķa laikā atsaucas uz "baumām", par to ka ASV sūta 1500–2000 karavīru uz Jūtas teritoriju.
  • 1857. gada 13. jūlijs: prezidents Bjūkenans ieceļ Alfrēdu Kamingu par Jūtas gubernatoru un liek viņam pavadīt militāros spēkus Jūtā.
  • 1857. gada 18. jūlijs: pulkvedis Aleksandrs un viņa karaspēks sāk maršu uz Jūtu, tajā pašā laikā mormoņi Porters Rokvels un Ābrahams Ovens Smūts uzzina, ka armija ir devusies uz Jūtu.
  • 1857. gada 23. jūlijs: Rokvels un Smūts ierodas Soltleiksitijā un informē Brigamu Jangu par valdības plāniem.
  • 1857. gada 28. augusts: pulkvedim Džonstonam tiek pavēlēts nomainīt ģenerāli Hārniju ASV karaspēka komandiera amatā.
  • 1857. gada 7.–11. septembris: Mauntinmedovā emigrantu furgonu karavānai uzbrūk mormoņu milicija (Navū leģions), kas pārģērbušies par Paijutu cilts indiāņiem. Pēc vairāku dienu aplenkuma mormoņu grupa Džona D. Lī vadībā, ar viltu atbruņo kolonistus apsolot viņus nogādāt drošībā, bet vēlāk nogalina gandrīz visus. Šis notikums vēlāk kļūst zināms kā Slaktiņš Mauntinmedovā
  • 1857. gada 15. septembris: Brigams Jangs izsludina karastāvokli teritorijā, aizliedzot "visiem jebkāda veida bruņotajiem spēkiem ierasties šajā teritorijā ar jebkādu aizbildinājumu".
  • 1857. gada 18. septembris: ASV karaspēks atstāj Līvenvortas fortu, Kanzasā un dodas uz Jūtu.
  • 1857. gada 5. oktobris: Kapteinis Lots Smits vada Navū leģionu partizānu stila uzbrukumā Amerikas Savienoto Valstu armijas apgādes furgoniem Tiek nodedzināti piecdesmit divi armijas furgoni.
  • 1857. gada 3. novembris: pulkvedis Alberts Džonstons ierodas pie pulkveža Aleksandra un nomaina viņu komandiera amatā. Džonstons pavēl pulkam pārziemot Bridžera fortā un atlikt reidu uz Soltleiksitiju līdz nākamajam pavasarim.
  • 1858. gada februāris: Tomass Keins, mormoņu atbalstītājs, ierodas Soltleiksitijā, lai darbotos kā sarunu vedējs starp mormoņiem un tuvojošos armiju.
  • 1858. gada marts: Keins apmeklē Skota nometni un pārliecina gubernatoru Kamingsu doties uz Soltleiksitiju bez pavadošā militārā eskorta, garantējot gubernatoram drošību pilsētā.
  • 1858. gada 23. marts: Brigams Jangs īsteno izdedzinātās zemes politiku. Mormoņi pamet Soltleiksitiju, un lielākā daļa to pārceļas uz apmetnēm uz dienvidiem no Soltleikas ielejas.
  • 1858. gada 6. aprīlis: Prezidents Džeimss Bjūkenens pasludina Proklamāciju par nemieriem Jūtā. ("bezmaksas apžēlošana par dumpjiem un nodevībām, ko mormoņi līdz šim bija pastrādājuši")
  • 1858. gada 12. aprīlis: gubernators Kamingss ierodas Jūtā un tiek iecelts amatā.
  • 1858. gada jūnijs: Džonstona armija ierodas Jūtā, ieejot brīvajā Soltleiksitijā pilsētu, un lai aptuveni 50 jūdžu attālumā izveido Floida nometni.
  • 1861. gads: Pilsoņu kara sākumā Floida nometne tiek pamesta.
  1. «Utah War».
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Donna G. Ramos. «Utah War: U.S. Government Versus Mormon Settlers». Historynet. Vienna, Virginia, 2006. gada 12. jūnijs.
  3. MacKinnon, 2007, 43, 60. lpp.
  4. Le Roy Reuben Hafen, Ann Woodbury Hafen. The Utah Expedition, 1857–1858: A Documentary Account of the United States Military Movement under Colonel Albert Sidney Johnston, and the Resistance by Brigham Young and the Mormon Nauvoo Legion. A. H. Clark, 1958. ISBN 9780870620355. Skatīts: 2012. gada 14. maijs.
  5. William Preston Johnston, Albert Sidney Johnston. The Life of Gen. Albert Sidney Johnston. D. Appleton, 1878. 207. lpp. Skatīts: 2012. gada 14. maijs.
  6. «The Mormon War». The New York Times. 1858. gada 19. maijs.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]