Jakobs Johans Hastfers

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jacob Johan Hastfer)
Jakobs Johans Hastfers
Jacob Johann Hastfer
Jakobs Johans Hastfers
Personīgā informācija
Dzimis 1647. gada 11. decembrī
Tallina, Zviedru Igaunija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1695. gada 24. decembrī (48 gadi)
Rīga, Zviedru Vidzeme (tagad Karogs: Latvija Latvija)

Jakobs Johans Hastfers (vācu: Jacob Johann von Hastfer, 1626—1677) bija vācbaltiešu karavīrs un valstsvīrs. Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1687—1695)[1] un feldmaršals (1690). Viņa vadībā tika veikta Vidzemes muižu redukcija.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1647. gada 11. decembrī Tallinā Kostiveres un Udevas muižnieka Evolda fon Hastfera un viņa sievas Emerencijas Veronikas, dzimušas fon Mengdenas, ģimenē. 1674. gadā viņš salaulājās ar Sigrīdu Jillenšernu no Lundhomas (Gyllenstierna af Lundholmiga, 1638—1700), 1678. gadā viņam piešķīra Kostiveres barona titulu.

1686. gadā Kārlis XI viņu iecēla par Vidzemes gubernatoru, 1687. gadā par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru, bet 1687. gadā piešķīra Gripenborgas grāfa titulu un 1690. gadā feldmaršala pakāpi. Viņa vadībā tika veikta Vidzemes muižu redukcija, kuras rezultātā Zviedrijas kroņa rokās nokļuva vairāk kā 70% no muižu zemes.[2] Lai aizkavētu muižnieku politiskās varas sabrukumu, Vidzemes bruņniecība 1690. gadā sūtīja savu delegāciju uz Stokholmu. Viens no tās vadītājiem bija Johans Reinholds fon Patkuls, kas līdz ar citiem muižniecības vadoņiem tika tiesāts zviedru tiesā.

1690. gadā viņš panāca Gustava-Kārļa akadēmijas (Academia Gustavo-Carolina) atjaunošanu Tērbatā, ko 1695. gadā pārcēla uz Pērnavu.[3] Miris 1695. gada 24. decembrī Rīgā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Agathon Hammarskjöld. Grefve Jakob Johan Hastfer. Stockholm: Historisk tidskrift, 1888

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. August Wilhelm Hupel: Historisch-chronologisch-biographische Nachrichten von den liefländischen Generalgouverneuren, Gouverneuren und Statthaltern des Schlosses zu Riga zur königl. schwedischen Regierungszeit. In: Nordische Miscellaneen St. 18—19, Riga: Hartknoch 1789 S. 491
  2. Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1710. Upsāla, 1962.
  3. Johannes Wallmann. Theologie und Frömmigkeit im Zeitalter des Barock: gesammelte Aufsätze. Band 1, 1995, S. 278.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Kristers Horns
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
16871695
Pēctecis:
Ēriks Dālbergs