Jakāni

Jakāni; Jacana (Brisson, 1760)
	Sarkanpieres jakāns (Jacana jacana)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Apakškārta	Neparastie bridējputni (Thinocori)
Dzimta	Jakānu dzimta (Jacanidae)
Ģints	Jakāni (Jacana)
	Jakāni Vikikrātuvē

Jakāni, jakānu ģints (Jacana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm. Šajā ģintī ir divas sugas, kas dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu biomā.^[1]^[2] Abas sugas izskatās ļoti līdzīgas un tās var atšķirt tikai pēc pieres sekstes krāsas. Sarkanpieres jakānam tā ir koši sarkana, dzeltenpieres jakānam dzeltena. Abu sugu jaunie putni izskatās vienādi, jo sekstes tiem vēl nav attīstījušās.

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jakāni ir trokšņaini putni. Tie klaigā nepārtraukti gan lidojot, gan cīnoties, gan savstarpēji sasaucoties.^[3] Tie barojas ar kukaiņiem, gliemjiem, sīkām zivtiņām un ūdensaugu sēklām, jebko, ko var atrast uz un ap ūdensaugiem. Jakāni ir lieliski peldētāji un nirēji. Tie ne tikai uzlasa visu, kas atrodams uz lapām, bet mēdz lapas apgriezt riņķī un pārmeklēt arī otru pusi. Sausās sezonas laikā jakāns uzturas mitru vietu tuvumā, brienot un pārmeklējot dubļus un dūņas.^[4]

Lai arī apspalvojums tēviņiem un mātītēm ir vienāds, mātītes ir daudz lielākas par tēviņiem. Mātītēm ir dominantā loma jakānu attiecībās. Katrai mātītei ir sava teritorija, kura tiek aizsargāta no citām mātītēm. Cīņas var būt ļoti agresīvas. Savā teritorijā mātīte pārojas ar visiem tur dzīvojošiem tēviņiem. Tēviņš uz ūdens iekārto peldošu ligzdu, mātīte tajā iedēj 4 melni iesvītrotas, brūnas olas. Perēšanas rūpes uzņemas tēviņš, kā arī viņš aizsargā ligzdu no ienaidniekiem. Kamēr tēviņš perē olas, mātīte dodas pie nākamā tēviņa. Rūpes par cāļu audzināšanu mātītes neuzņemas. Ja olas vai cāļi kādam no tēviņiem aiziet bojā, mātīte ligzdā iedēj nākamās olas. Pēc statistikas datiem izdzīvo tikai 50% no visiem izperētajiem cāļiem.^[4] Tikko izšķīlies no olas, cālēns uzreiz spēj staigāt un meklēt barību.

Ja kādu iemeslu dēļ mātīte iet bojā, viņas teritoriju pārņem jauna mātīte. Tādā gadījumā vecās mātītes cālēniem draud briesmas, jo tos var nogalināt jaunā teritorijas saimniece, kas nogalināto cāļu vietā tēviņam ligzdā izdēj jaunas olas. Tēvs par saviem cālēniem rūpējas 2 mēnešus, mācot meklēt barību uz lapām un zem lapām.^[4] Kad cālēni paaugas, tie cāļa pūkas nomaina pret pieaugušu putnu spalvām, bet to apspalvojums ir atšķirīgs. Jaunie putni ir balti ar kastaņbrūnu muguru un galvas virspusi, tiem nav arī sarkanās sekstes.