Jākobs Mihaels Reinholds Lencs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jakob Michael Reinhold Lenz)
Šis raksts ir par dzejnieku. Par citām jēdziena Lencs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jākobs Mihaels Reinholds Lencs.

Jākobs Mihaels Reinholds Lencs (Jakob Michael Reinhold Lenz; 1751-1792) bija ievērojams "Vētru un dziņu" laikmeta dzejnieks. Dzimis Cesvainē, mācījies Tērbatas ģimnāzijā (1759), studējis teoloģiju Kēnigsbergas Universitātē pie Imanuela Kanta (1768) un Strasbūrā (1774). Atgriezies Rīgā (1779), pārcēlies uz Maskavu (1781).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1751. gada 23. janvārī Cesvaines mācītāja un vēlākā Vidzemes superintendanta Kristiāna Dāvida Lenca (1720-1798) ģimenē. Kristiāns Dāvids Lencs citstarp ir vienas no pirmajām sprediķu grāmatām latviešu valodā. Tās ievadā viņš atzīst, ka die Letten auch sind die Menschen ("arī latvieši ir cilvēki"). 1760. gadā pārcēlās uz dzīvi Tērbatā, kur tēvs ieguva mācītāja vietu. 1766. gadā publicēja savu pirmo dzejoli. 1768.-1770. gadā studēja teoloģiju Karaļauču Universitātē. Klausījies lekcijas, ko lasījis Imanuels Kants, kura ietekmē viņu aizrāvis Žans Žaks Ruso.

1771. gadā viņš pārtrauca studijas Karaļaučos, kā dēļ viņa tēvs pārtrauca attiecības ar dēlu. Iestājās dienestā pie Kurzemes muižniekiem Kleistiem, kuriem devās līdzi uz Strasbūru. Strasbūrā ievadīts intelektuāļu biedrībā Société de philosophie et de belles lettres, kur par viņa paziņu un ideālu kļuvis jaunais literāts Johans Volfgangs fon Gēte, viņa paziņu lokā nokļuva arī Johans Gotfrīds Herders un Johans Kaspars Lafaters. 1772. gadā ceļojis kopā ar brāļiem Kleistiem pa Vāciju. 1773. gadā atsācis studijas Strasbūrā. 1774. gadā pārtraucis dienestu pie Kleistiem un sācis pastāvīgu literāta dzīvi.

1776. gadā kopā ar Gēti pārcēlās uz Veimāru, tomēr drīz vien sastrīdējās ar viņu. 1777. gadā pārcēlās no vienas vietas uz otru Vācijā un Šveicē. 1778. gadā pasliktinājās Lenca psihiskais stāvoklis. 1779. gadā atgriezās Rīgā pie tēva. 1780. gadā nesekmīgi centās kļūt par Rīgas Domskolas vadītāju un nav atradis darbu arī Pēterburgā.

1781. gadā pārcēlās uz Maskavu, saņēma lielu atbalstu no brīvmūrnieku aprindām, palīdzēja tulkot brīvmūrnieku tekstus krieviski, bija ložas amatvīrs. 1792. gada 4. jūnija rītā atrasts miris uz ielas Maskavā.

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gētes, Herdera, Vīlanda draugs, Strasbūras literārās biedrības dibinātājs (1775). Rīgas ložas Zum Schwerdt brālis (1780). Maskavas ložu „Sfinksa” (1783) un „Zu den drei Fahnen“ (1783-1784) brālis. Plānojis dibināt literāro biedrību kā Maskavas ložas „Trīs zobeni“ filiāles organizāciju (1784).

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Die Landplagen, eposs, 1769
  • Der Hofmeister, oder Vorteile der Privaterziehung. Eine Komödie drāma, 1774
  • Der neue Menoza, drāma, 1774
  • Anmerkungen übers Theater, 1774
  • Meinungen eines Laien, den Geistlichen zugeeignet, 1775
  • Pandaemonium Germanicum, drāma, 1775, publicēta 1819
  • Die Soldaten. Eine Komödie, drāma, 1776 (vēlāk Albana Berga opera Voceks, vēl vēlāk Bernda Aloiza Cimmermaņa opera)
  • Die Freunde machen den Philosophen, drāma, 1776
  • Zerbin vai Die neuere Philosophie, novele, 1776
  • Der Landprediger, stāsts, 1777
  • Der Waldbruder, nepagbeigts romāns, publicēts 1882.
  • Piezīmes par teātri. Aumeistars jeb Mājaudzināšanas priekšrocības , izdevums publicēts 2013. gadā. No vācu valodas tulkojuši B.Paškevica un V. Bisenieks. Zinātniskie redaktori un komentāru autori G.Grīnuma un J.Zālītis. Ievadraksta autors H.Bose ( Freiburgas Universitāte, Vācija). Māksliniece K.Šulce. Izdevējs Cesvaines mākslinieku biedrība.

Izdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Werke und Briefe. Drei Bände, hrsg. von Sigrid Damm, Insel Verlag, Leipzig; Hanser Verlag, München/Wien 1987, ISBN 3-446-14665-2
  • Werke. Ausgewählt und kommentiert von Karin Lauer, Hanser Verlag, München/Wien 1992, ISBN 3-446-16338-7
  • Werke. Ausgewählt und hrsg. von Friedrich Voit, Reclam Verlag, Stuttgart 1997, ISBN 3-15-008755-4
  • Werke. Hrsg. von Christoph Weiß. Zwölf Bände, Röhrig Verlag, St. Ingbert 2001, ISBN 3-86110-071-1
  • Moskauer Schriften und Briefe. Hrsg. und kommentiert von Heribert Tommek, zwei Bände, Weidler-Verlag, Berlin 2007, ISBN 978-3-89693-486-4
  • Als Sr. Hochedelgebohrnen der Herr Professor Kant den 21sten August 1770 für die Professor-Würde disputierte. Faksimile des Erstdrucks, Königsberg 1770, hrsg. von Christoph Weiß, Wehrhahn Verlag, Laatzen 2003, ISBN 3-932324-68-4

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mathias Bertram: Jakob Michael Reinhold Lenz als Lyriker. Röhrig Verlag, St. Ingbert 1994
  • Sigrid Damm: Vögel, die verkünden Land. Das Leben des Jakob Michael Reinhold Lenz. Aufbau-Verlag, Berlin und Weimar 1985 (Nachdruck: Insel Verlag, Frankfurt am Main 1992, ISBN 3-458-33099-2)
  • Gert Hofmann: Die Rückkehr des verlorenen Michael Reinhold Lenz nach Riga. 1981
  • Curt Hohoff: J. M. R. Lenz. Rowohlt, Reinbek bei Hamburg 1977, ISBN 3-499-50259-3 (Biografie, nicht auf dem neuesten Forschungsstand)
  • Matthias Luserke: Jakob Michael Reinhold Lenz: Der Hofmeister - Der neue Menoza - Die Soldaten. W. Fink, München 1993, ISBN 3-8252-1728-0
  • Andreas Meier: Jakob Michael Reinhold Lenz: Vom Sturm und Drang zur Moderne. Universitätsverlag C. Winter, Heidelberg 2001, ISBN 3-8253-1238-0
  • Peter Schneider: Lenz. Eine Erzählung. (= Rotbuch; 104). Rotbuch, Berlin 1973 u.ö.
  • Hans-Gerd Winter: Jakob Michael Reinhold Lenz. (= Sammlung Metzler; Bd. 233). 2., überarb. und aktualisierte Auflage. Metzler, Stuttgart und Weimar 2000, ISBN 3-476-12233-6
  • Lenz-Jahrbuch. Sturm-und-Drang-Studien. Röhrig Verlag, St. Ingbert
  • Johannes Schnurr: Begehren und lyrische Potentialität. Eine Untersuchung des „Konkupiscenz“-Begriffs in J. M. R. Lenz’ „Philosophischen Vorlesungen für empfindsame Seelen“ in Hinsicht auf seine Lyrik. Exemplarisch vorgenommen an dem Gedicht „An den Geist“, Würzburg: Königshausen & Neumann, 2001 ISBN 3-826-02140-1

Filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Georgs Moorze: Lenz (BRD 1969-71) Michael König kā kā J.M.R. Lencs
  • Egons Ginters: Lenz (BRD 1992). Jörg Schüttauf kā J.M.R. Lencs un Christian Kuchenbuch kā Gēte

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]