Kārlis Georgs fon Zīverss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Georgs fon Zīverss
Carl Georg von Sievers
Personīgā informācija
Dzimis 1814. gada 31. augustā
Bauņu muiža, Vidzemes guberņa (tagad - Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1879. gada 19. jūlijā (64 gadi)
Cēsis, Vidzemes guberņa (tagad - Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne arheoloģija
Sasniegumi, atklājumi Izrakumi Āraišu ezerpilī

Jakobs Kārlis Georgs fon Zīverss (vācu: Jakob Carl Georg Graf von Sievers; 18141879) bija vācbaltiešu cilmes Latvijas arheologs. Pirmais atklāja krama un kaula darbarīkus akmens laikmeta apmetnē pie Burtnieku ezera un sāka izrakumus Āraišu ezerpilī.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1814. gada 31. augustā Bauņu muižā (vācu: Bauenhof) grāfa Paula fon Zīversa (1773-1824) un Katrīnas fon Zīversas, dzimušas fon Gincelas (Katharina v. Günzel a. d. H. Bauenhof, 1792-1845) ģimenē. Mācījās pie vēlākā Bērzaines ģimnāzijas dibinātāja A. Holandera Brenguļos, tad Tērbatas ģimnāzijā. Pēc dienesta Krievijas impērijas armijā (1832-1838) saimniekoja tēva mājās Košķeles muižā (Ostrominsky), vēlāk Bauņu muižā. 1852. gadā apprecējās ar Konstanci Elīzu Katrīnu fon Vulfu (v. Wulf). Savu brīvo laiku viņš veltīja arheoloģisko izrakumu veikšanai netālu no Burtnieku ezera un pie Strantes ezera Smiltenes novadā. No 1871. gada pilnībā nodevās Latvijas vēsturei un arheoloģijai, 1875. gadā iznāca viņa pētījums par Indriķa hronikas ģeogrāfiskajiem aspektiem. 1875. gadā Kārlis Georgs fon Zīverss izdarīja pirmos izrakumus Zvejnieku kapulaukā pie Burtnieku ezera, bet 1876. gadā Āraišu ezera salā, kur konstatēja piecas vai sešas apbūves kārtas, atrada senlietas[1], taču izrakumu apstākļi bija ļoti neērti - izrakumu laukumos nemitīgi plūda iekšā ūdens, kas nemitīgi bija jāizsmeļ. 1877. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Cēsu jaunajā pilī. 1877. gadā viņš uzaicināja vācu zinātnieku Rūdolfu Virhovu doties "arheoloģiskā ceļojumā" uz Baltiju, kur izrādīja savus atradumus Āraišu ezerpilī un citur.

Miris Cēsu pilsmuižā 1879. gada 19. jūlijā, apglabāts Mazsalacas kapos.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Beiträge zur Geographie Heinrichs v. Lettland. Mitau 1875.
  • Bericht über die im Jahre 1875 am Strante-See ausgeführten archäologischen Untersuchungen. Dorpat 1877.
  • Bericht über antiquarische Forschungen im Jahre 1876. Dorpat 1881.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zeitschrift für Ethnologie. Organ der Berliner Gesellschaft für Anthropologie, Ethnologie und Urgeschichte 11, 1879 (nekrologs)

Biedrības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Berlīnes Antropoloģijas, etnoloģijas un senvēstures biedrības (Berliner Gesellschaft für Anthropologie, Ethnologie und Urgeschichte) korespondētājloceklis (1872)
  • Igaunijas zinātniskās biedrības loceklis (1872), goda biedrs (1875)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. SIEVERS, K.G. "Pfahlbau im Arrasch-See (Lievland)". Verhandlungen der Berliner Gesellschaft für Anthropologie, Ethnologie und Urgeschichte (1876)