Jēkabs Lange
| ||||||||
Jēkabs Lange[1] jeb Jakobs Lange (vācu: Jacob(us) Lange, 1711–1777) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un valodnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1771–1777). Ievērojams skolu atbalstītājs un latviešu izglītības veicinātājs. Piedalījās Glika Bībeles latviskā tulkojuma pārskatīšanā (1738).
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Kēnigsbergā Smiltenes mācītāja Mihaēla Lange ģimenē 1711.g. jūnijā vai līdz 9. jūlijam.[2]
Darbojās kā Ēveles (1736–1745) un Smiltenes luterāņu mācītājs (1745–1771), uzrakstīja "Vidzemes ļaužu vecās un jaunās būšanas stāstus" (1753), kuros raksturoja latviešu valodas Vidzemes vidusdialekta izloksnes. 1757. gadā sagatavoja vāciski–latvisko un latviski–vācisko vārdnīcu, bet Septiņgadu kara dēļ tās iespiešanu sāka tikai 1773. Oberpālē, bet pabeidza Jelgavā 1777. gadā. No šīs vārdnīcas daudz aizņēmušies vēlākie leksikogrāfi, īpaši Vecais Stenders.[3]
Tulkoja latviski žurnālu "Latviešu ārste" (1768).
1771. gada viņu ievēlēja par Vidzemes ģenerālsuperintendentu. 1773. gadā latviski izdeva viņa sagatavoto Katehismu ar aizrādījumiem un piemēriem no latviešu dzīves.
Miris 1777. gada 17. martā.
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Vidzemes ļaužu vecās un jaunās būšanas stāsti (1753)
- Tā atzīšana tās patiesības .. no tā mazā Luterus Katehisma tiem latviešiem ierādīta (1773);
- Vollständiges Deutsch-Lettisches und Lettisch-Deutsches Lexikon (1777).
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pēteris Šmits. Langes latviešu vārdnīca. RKr. XVI, 1912, 21–58
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Āronu Matīss. Jēkabs Lange. IMM., 1921. I, 335–345
- ↑ «Jacobus Lange». geni_family_tree (latviešu). Skatīts: 2021-05-10.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. X. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 19976–19977. sleja.
|