Johanness Donners

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jans Donners)
Jump to navigation Jump to search
Johanness Donners
Johannes Hendrikus (Hein) Donner
Johanness Donners 1978. gadā
Johanness Donners 1978. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1927. gada 6. jūlijā
Valsts karogs: Nīderlande Hāga, Nīderlande
Miris 1988. gada 27. novembrī (61 gads)
Valsts karogs: Nīderlande Amsterdama, Nīderlande
Pilsonība Karogs: Nīderlande Nīderlande
Nodarbošanās šahists

Johanness Hendrikuss Donners (arī Jans Heins Donners; nīderlandiešu: Johannes Hendrikus (Hein) Donner; 1927. gada 6. jūlijs Hāga1988. gada 27. novembris Amsterdama) bija Nīderlandes starptautiskais lielmeistars šahā (1959).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīskārtējais Nīderlandes šaha čempions (1954, 1957, 1958). 1950. gadā Beverveikā uzvarējis starptautiskajā šaha turnīrā, apsteidzot Maksi Eivi un Nikolasu Rossolimo. Turpat atkārtoti uzvarējis 1963. gadā. 1967. gadā uzvarējis Venēcijā, apsteidzot toreizējo Pasaules čempionu šahā Tigranu Petrosjanu. 1970. gadā Leidenē bijis otrais aiz toreizējā Pasaules šaha čempiona Borisa Spaska, bet apsteidzis Pasaules šaha eksčempionu Mihailu Botviņņiku. Par panākumiem turnīros FIDE 1952. gadā Donneram piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1959. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

1955. gadā Gēteborgā piedalījies Pasaules šaha čempiona izcīņas cikla starpzonu turnīrā, kur gan nospēlējis neveiksmīgi un dalījis pēdējo vietu ar Polijas šahistu Bogdanu Sļivu.[1]

Pārstāvējis Nīderlandes komandu lielākajos komandu šaha turnīros:

  • Pasaules šaha olimpiādē piedalījies 11 reizes (1950-1954, 1958-1962, 1968, 1972-1978). Komandu vērtējumā izcīnījis sudraba (1976) medaļu. Individuālajā vērtējumā izcīnījis 2 sudraba (1950, 1952) medaļas;[2]
  • Eiropas komandu šaha čempionātā piedalījies 1965. gadā. Individuālajā vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu;[3]
  • Klāras Benediktas kausa izcīņās piedalījies 9 reizes (1953, 1956, 1958-1959, 1964-1968). Komandu vērtējumā izcīnījis 2 zelta (1953, 1966), 3 sudraba (1956, 1964, 1968) un bronzas (1965) medaļas, bet individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta (1966) medaļu.[4]

Bijis pazīstams kā šaha žurnālists un šaha turnīru apskatu veidotājs lielākajos Nīderlandes laikrakstos. 1984. gadā pārcietis insultu un līdz mūža beigām bijis praktiski paralizēts. Slimības laikā iemācījies drukāt ar vienu pirkstu uz rakstāmmašīnas un trīs beidzamos dzīves gadus publicējies laikrakstā NRC Handelsblad. Vēlāk Donnera raksti tika apkopoti un izdoti divās atsevišķās grāmatās: Na mijn dood geschreven ("Uzrakstīts pēc manas nāves") un Slecht nieuws voor iedereen ("Sliktas ziņas visiem").

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]