Jans II Kazimirs Vāsa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jans II Kazimirs Vāsa
Jan II Kazimierz Waza
Bacciarelli - Jan Kazimierz.jpeg
Polijas karalis, Lietuvas lielkņazs
1648. gada novembris — 1668. gada 16. septembrī
Kronēšana 1649. gada 19. janvārī
Priekštecis Vladislavs IV Vāsa
Pēctecis Mihals Koributs Višņoveckis
Dzimis 1609. gada 22. martā
Krakova, Žečpospoļita
(Karogs: Polija Polija)
Miris 1672. gada 16. decembrī (63 gadu vecumā)
Nevēra, Francijas karaliste
(Njevra, Karogs: Francija Francija)
Apglabāts Vāvelas katedrāle, Krakova, Karogs: Polija Polija
Dzīvesbiedre
Bērni
  • no Marijas Luīzes
  • Marija Anna
  • Jans Sigismunds
Dinastija Vāsu dinastija
Tēvs Sigismunds III Vāsa
Māte Austrijas Konstanca
Reliģija katolisms
Paraksts Signature of John II Casimir of Poland.PNG

Jans II Kazimirs Vāsa (poļu: Jan II Kazimierz Waza, lietuviešu: Jonas Kazimieras Vaza, baltkrievu: Ян Казімір Ваза; dzimis 1609. gada 22. martā, miris 1672. gada 16. decembrī) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1648. gada līdz 1668. gadam, kad atteicās no troņa. Jans Kazimirs bija pēdējais Vāsu dinastijas karalis Žečpospolitā un pēdējais valsts karalis, kura dzīslās ritēja Jagellonu dinastijas asinis. Valdīšanas laikā valstī pastiprinājās dezintegrācijas un anarhijas procesi.

Pilns tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā Polijas karalis Jans II Kazimirs svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

"Jans Kazimirs, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas, Smoļenskas, Severijas, Čerņigovas lielhercogs, kā arī zviedru, gotu un vandaļu karalis ar mantojuma tiesībām, u.c."

(Ioannes Casimirus, Dei Gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russie, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniae, Smolenscie, Severiae, Czernichoviaeque; nec non Suecorum, Gothorum, Vandalorumque haereditarius rex, etc.)

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Žečpospoliats karaļa Sigismunda III Vāsas un Hābsburgu ercehercoga Kārļa II meitas Konstances ģimenē. 1632. gadā par karali Žečpospolitas karali kļuva Jana Kazimira vecākais pusbrālis Vladislavs IV Vāsa. Pirms kļūšanas par karali Jans Kazimirs lielā mērā atradās karaļa Vladislava IV ēnā un bija pazīstams ar nesabiedrisko raksturu.

Parādīja labas organizatora spējas Smoļenskas kara laikā no 1632. līdz 1634. gadam. 1635. gadā devās diplomātiskajā misijā uz Vīni, vēlāk pievienojās Svētas Romas impērijas karaspēkam cīņa pret Franciju. 1636. gadā atgriezās Žečpospolitā, tomēr nespēdams kļūt par Kurzemes hercogu, 1638. gadā pameta valsti, lai dotos uz Spāniju un kļūtu par Portugāles vicekarali. Tomēr ceļā viņu sagūstīja Rišeljē aģenti, un viņš līdz 1640. gadam atradās apcietinājumā. 1641. gadā Jans Kazimirs nolēma kļūt par jezuītu un 1641. gadā atkal pameta Žečpospolitu. 1643. gadā iestājās jezuītos, izraisīdams diplomātiskas nesaskaņas starp Žečpospolitu un pāvestu. Jans Kazimirs kļuva par kardinālu, tomēr 1646. gadā atgriezās Žečpospolitā un 1647. gadā atteicās no kardināla amata.

Pēc Vladislava IV nāves Jans Kazimirs tika ievēlēts par Žečpospolitas karali. Viņa valdīšana noritēja Žečpospolitai ārkārtīgi grūtā laikā. Pēc Bogdana Hmeļņicka sacelšanās, valstij bija jācīnās Otrajā Ziemeļu karā, kurā Žečpospolita pilnībā zaudēja Kreisā krasta Ukrainu un Smoļensku. Vēlāk, saistībā ar Polijas Vāsu pretenzijām uz Zviedrijas kroni, zviedri iebruka Žečpospolitā un t. s. Plūdu laikā okupēja gandrīz visu valsti, smagi to izpostot. 1660. gadā Olivas miera līgumā Jans Kazimirs apstiprināja Zviedrijas tiesības uz Livoniju un Rīgu.

Jans Kazimirs apprecēja sava pusbrāļa Vladislava IV atraitni Ludviku Mariju Gonzagu, kura bijusi liels atbalsts depresijā esošajam karalim. Viņa mira 1667. gadā.

1668. gada 16. septembrī Jans II Kazimirs atteicās no troņa, devās uz Franciju, atkal iestājās jezuītos un kļuva par Nevēras klostera abatu. Mira 1672. gadā. 1676. gadā tika pārapbedīts Krakovā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Vāsas dinastijas valdnieks Arms of the House of Vasa.svg
Priekštecis:
Vladislavs IV Vāsa
Polijas karalis
1648 — 1668
Pēctecis:
Mihals Koributs Višņoveckis
Priekštecis:
Vladislavs IV Vāsa
Lietuvas dižkunigaitis
1648 — 1668
Pēctecis:
Mihals Koributs Višņoveckis