Jans Žižka no Trocnovas un Kalihas (čehu: Jan Žižka z Trocnova a Kalicha; dzimis ap 1360. gadu, miris 1424. gada 11. oktobrī) bija husītu - taborītu līderis un karavadonis. Čehu nacionālais varonis.
Cīņās izmantoja inovatīvu kaujas taktiku, izmantojot ratus kā aizsardzības līdzekli, meistarīgi izmantojot reljefu, un pirmoreiz plaši pielietojot šaujamieročus. Tas ļāva gūt uzvaru pār skaitliski daudz lielākiem ienaidnieka spēkiem, piemēram, Vītkovas kalna kaujā 12 000 husīti cīnījās pret 30 000 līdz 100 000 ienaidnieku un guva uzvaru. Vārdi pistole (píšťala) un haubice (houfnice) ir čehu izcelsmes. Viens no nedaudzajiem karavadoņiem pasaules vēsturē, kurš nekad nav zaudējis kauju.
Dzimis nabadzīgu augstmaņu ģimenē. Jaunību pavadīja Vāclava IV galmā. Piedalījies poļu pusē Grunvaldes kaujā. Izvirzījies par husītu komandieri Bohēmijas pilsoņu karos 15. gadsimtā. Sakāva divus imperatora Sigismunda krusta karus pret husītiem. Jau būdams akls ar vienu aci, 1421. gada otrajā pusē tika ievainots un zaudēja redzi pavisam, tomēr turpināja vadīt karaspēku. Piedalījās taborītu cīņās pret utrakvistiem. Miris no mēra 1424. gada 11. oktobrī. Leģenda vēsta, ka Žižka licis pēc nāves no viņa ādas izgatavot bungas, kas turpinātu vadīt cīņā karaspēku.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jans Žižka.