Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca

Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca (japāņu: 日本ハリストス正教会, krievu: Японская православная церковь) ir autonoma pareizticīgā baznīca Japānā, kas atrodas Maskavas patriarhāta jurisdikcijā.

Baznīcas pirmsākumi saistīti ar krievu pareizticīgo misionāru Nikolaju Kasatkinu, kurš 19. gadsimta otrajā pusē ieradās Japānā un uzsāka pareizticības izplatīšanu valstī. Viņš vēlāk kļuva par Japānas pareizticīgās misijas vadītāju un tika kanonizēts kā svētais Nikolajs Japānas apgaismotājs.

Japānas Pareizticīgās baznīcas galvenais dievnams ir Tokijas Augšāmcelšanās katedrāle, kas pazīstama arī kā Nikolai-do. Tā atrodas Tokijā un ir viens no nozīmīgākajiem pareizticības centriem Japānā.

1970. gadā Krievu Pareizticīgā baznīca piešķīra Japānas Pareizticīgajai baznīcai autonomijas statusu. Vienlaikus Nikolaju Kasatkinu pasludināja par svēto. Baznīcas autonomiju atzīst Maskavas patriarhāts, taču tās statuss nav vienādi atzīts visās citās autokefālajās pareizticīgajās baznīcās.

Baznīcas galva tradicionāli ir Tokijas arhibīskaps un visas Japānas metropolīts. Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca pārvalda draudzes dažādos Japānas reģionos un uztur liturģisko dzīvi japāņu valodā.

Mūsdienās Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca ir neliela, bet vēsturiski nozīmīga kristīgā kopiena Japānā. Tā saglabā saikni ar krievu pareizticības tradīciju, vienlaikus darbojas Japānas kultūras un valodas vidē.

Vēsture

Pareizticības izplatība Japānā sākās 1861. gadā, kad Krievijas garīdznieks Nikolajs Kasatkins ieradās Hakodatē kā Krievijas konsulāta kapelāns. Viņš apguva japāņu valodu un kultūru, kā arī sāka tulkot pareizticīgos tekstus japāņu valodā.

19. gadsimta beigās pareizticīgo kopiena Japānā pieauga, dibinātas draudzes un sagatavoti vietējie garīdznieki. 1891. gadā Tokijā iesvētīja Augšāmcelšanās katedrāli, kas kļuva par Japānas Pareizticīgās baznīcas centru.

Pēc Krievijas revolūcijas baznīcas sakari ar Krieviju kļuva sarežģītāki. 20. gadsimtā Japānas pareizticīgo kopiena piedzīvoja politiskus un organizatoriskus satricinājumus, īpaši Otrā pasaules kara un pēckara okupācijas laikā.

1970. gadā baznīca saņēma autonomijas statusu no Krievu Pareizticīgās baznīcas. Kopš tā laika tā darbojas kā autonoma baznīca Japānā, saglabājot garīgu saikni ar Maskavas patriarhātu.