Pāriet uz saturu

Japānas Pašaizsardzības spēki

Vikipēdijas lapa
Japānas Pašaizsardzības spēki
自衛隊

Japānas Pašaizsardzības spēku karogs
Dibināšanas gads 1954. gada 1. jūlijā[1]
Struktūra
Štābs Aizsardzības ministrija, Tokija, Japāna
Vadība
Augstākais virspavēlnieks Sanaje Takaiči
Aizsardzības ministrs Šindziro Koizumi
Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālis Hiroaki Učikura
Personālsastāvs
Karaklausības vecums no 18 līdz 32 gadiem[2]
Karaklausība Nav
Aktīvais sastāvs 251 500[3]
Rezerves sastāvs 56 000[3]
Izdevumi
Budžets 8,4 triljoni JPY
(55,3 miljardi USD)
(2024. gadā)[4]
Procenti no NKP 1,4% (2024. gadā)[4]
Industrija
Ārvalstu piegādātāji Karogs: Zviedrija Zviedrija
Karogs: Austrālija Austrālija
Karogs: Izraēla Izraēla[5]
Karogs: Itālija Itālija
Karogs: Francija Francija
Karogs: Vācija Vācija
Karogs: Somija Somija
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste

Japānas Pašaizsardzības spēki (JPS) (japāņu: 自衛隊) ir de facto Japānas bruņotie spēki.[P 1] Japānas Pašaizsardzības spēki sastāv no Japānas Sauszemes Pašaizsardzības spēkiem, Japānas Jūras Pašaizsardzības spēkiem un Japānas Gaisa Pašaizsardzības spēkiem. Tos pārvalda Aizsardzības ministrija, un Japānas premjerministrs ir Pašaizsardzības spēku virspavēlnieks.

Japānas Konstitūcija, ko pieņēma Sabiedroto spēku augstākā pavēlniecība Japānas okupācijas laikā pēc Otrā pasaules kara, nosaka, ka Japāna nekad neuzturēs militāro potenciālu, kā arī citus kara resursus. Tomēr, pieaugošā spriedze Aukstā kara laikā noveda pie konstitūcijas atkārtotas interpretācijas, lai nodrošinātu tiesības uz pašaizsardzību, kas galu galā noveda pie Japānas pašaizsardzības spēku izveides 1954. gadā, kas de facto darbojas kā valsts bruņotie spēki. Kopš Aukstā kara beigām un jo īpaši 21. gadsimtā pieaugošā spriedze ar Ķīnu, Ziemeļkoreju[7] un Krieviju[8] ir atjaunojusi debates par JPS statusu un to attiecībām ar Japānas sabiedrību.[9] JPS ir uzturējuši ciešu aliansi ar ASV un ir par prioritāti izvirzījuši ciešāku sadarbību un partnerību ar Austrāliju, Indiju, Taivānu, Dienvidkoreju, Singapūru, Apvienoto Karalisti un NATO, kā arī jauna aprīkojuma un aparatūras iegādi.[10][11][12]

JPS juridiskos ierobežojumus nosaka Konstitūcijas 9. pants, kas atsakās no Japānas tiesībām pieteikt karu vai izmantot militāru spēku starptautiskos strīdos. Japānas likumi ierobežo JPS funkcijas ar pašaizsardzību, katastrofu seku likvidēšanu un miera uzturēšanas misijām. Ir bijuši priekšlikumi grozīt konstitūciju, lai formalizētu JPS statusu. 2015. gadā grozīts likums, kas ļautu Japānai īstenot savas tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību un lai mobilizētu JPS, palīdzot sabiedrotajai valstij, kurai uzbrūk vai nonākusi "eksistenciālas krīzes situācijā".

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Japānas Konstitūcijas 9. pants aizliedz Japānai uzturēt sauszemes, jūras un gaisa spēkus, kā arī citu kara potenciālu. Tomēr Japānai ir atļauts uzturēt pašaizsardzības spēkus, un Japānas Pašaizsardzības spēki (JPS) de facto darbojas kā valsts bruņotie spēki.[6]
  1. ↑ «Japan Self-Defense Force». Defending Japan (angļu). Skatīts: 2025. gada 7. decembrī.
  2. ↑ «Japan to raise maximum age for new recruits to boost dwindling military ranks». Reuters (angļu). 2018. gada 9. augustā. Skatīts: 2025. gada 7. decembrī.
  3. 1 2 IISS 2019, 276.lpp
  4. 1 2 «Trends in Military Expenditure 2024». Stockholm International Peace Research Institute. 2025. gada aprīlis. Skatīts: 2025. gada 28. aprīlis.
  5. ↑ «6. Israel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-13. Skatīts: 2008-08-11.
  6. ↑ Lee Hudson Teslik. «Japan and Its Military | Council on Foreign Relations». www.cfr.org (angļu), 2025. gada 27. novembrī. Skatīts: 2025. gada 7. decembrī.
  7. ↑ «Japan fires on 'intruding' boat». BBC. 2001-12-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. maijs. Skatīts: 2006. gada 8. marts.
  8. ↑ «「自衛隊」と「プーチンのロシア軍」が激突…そのとき北海道に起きる「おぞましい」事態» (japāņu). KODANSHA. 2022. gada 29. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 4. novembris.
  9. ↑ Steve Herman. «Japan Mulls Constitutional Reform». Tokyo : Voice of America, 2006-02-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 16. februāris.
  10. ↑ «British troops join forces with Japanese for first time on their soil amid North Korea tensions». The Daily Telegraph. 2018. gada 2. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-12. Skatīts: 2018. gada 18. oktobris.
  11. ↑ Martin Fackler. «Japan Announces Defense Policy to Counter China». The New York Times, 2010. gada 16. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. novembris. Skatīts: 2010. gada 17. decembris.
  12. ↑ «Japan, UK, USA Maritime trilateral hardens, details shared commitments». Anglo-Japan Alliance. 2019. gada 22. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 12. augusts.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Japānas_Pašaizsardzības_spēki&oldid=4374615"