Japānas vabole

Japānas vabole

Kāpurs

Lapu apgraušana

Japānas vaboles dzīves cikls

Japānas vabole (Popillia japonica Newman, 1838) ir invazīva vaboļu suga, kuras dabiskais areāls ir Japāna un Ķīna, bet tā izplatījusies arī citur Eiropā un Ziemeļamerikā. Japānas vabole ir viena no postošākajām invazīvajām sugām Ziemeļamerikā. Tās masveida savairošanās un barošanās ar dažādiem augiem spēj nodarīt ievērojamu kaitējumu gan lauksaimniecībai, gan dārzkopībai. Uzskaitīti vairāk nekā 400 iespējamo saimniekaugu, kuriem šī vabole noēd lapas līdz dzīslām. Kāpuri nograuž augu saknes.

Taksonomija

• Valsts: Dzīvnieki
• Tipa: Posmkāji
• Klase: Kukaiņi
• Kārta: Vaboles
• Dzimta: Skarabeji
• Apakšdzimta: Rutelinae
• Ģints: Popillia
• Suga: Popillia japonica

Morfoloģija

• Pieaugušais kukainis:
  • Garums: 8—12 mm. Tēviņi ir nedaudz mazāki nekā mātītes.
  • Krāsa: metāliski zaļa galva un krūškurvis; bronzas krāsas spārni (elitra).
  • Raksturīgas 5 baltu saru pušķu rindas abās vēdera pusēs un divi pušķi aizmugurē.
• Kāpurs (larva):
  • C veida izliekums, bāli balts ķermenis ar brūnu galvu.
  • Sasniedz līdz 3 cm garumu.
  • Dzīvo zemē, barojas ar saknēm.

Līdzīgās sugas

Gan vabole, gan tās kāpuri ir ārēji līdzīgi Latvijā bieži atrodamām skarabeju dzimtas vabolēm — dārza vabolei Phyllopertha horticola un lauka maijvabolei Melolontha melolontha.

Japānas vaboli no tām var atšķirt pēc baltajiem matiņu pušķīšiem uz vēdera sāniem un pakaļgala.

Bioloģija un dzīves cikls

• Attīstība parasti ilgst vienu gadu (atkarībā no klimata).
• Olas dēj zemē — 40—60 olu mātīte vienā sezonā.
• Kāpuri attīstās augsnē, kur pārziemo.
• Pieaugušie īpatņi (imago) iznāk virspusē vasarā (jūnijs—augusts), dzīvo 4—6 nedēļas.
• Vaboles aktīvi pārvietojas, spēj lidot, bet bieži barojas grupās, kas izraisa masveida bojājumus.

Barošanās

• Imago (pieaugušie) barojas ar lapām, ziediem un augļiem — vairāk nekā 300 augu sugu, tajā skaitā:
  • rožu dzimtas augiem (ābeles, plūmes, ķirši),
  • pupiņām, kukurūzai, vīnogulājiem, kartupeļiem, zemenēm,
  • dekoratīviem augiem (rozes, hibiski u. c.).
• Barošanās rezultātā veidojas “mežģīņveida bojājumi”, kad paliek vienīgi lapu dzīslas.
• Kāpuri barojas ar zāliena un lauksaimniecības augu saknēm, kas noved pie augu novīšanas un zāliena iznīkšanas.

Izcelsme un izplatība

Dzimtajā areālā šī vabole ir ekoloģiski līdzsvarota un dabiski kontrolēta ar vietējiem parazītiem un plēsējiem, taču invazīvajās teritorijās tie vēl nav tai paspējuši sekot.

Invazīvās teritorijas:

• Ziemeļamerika — pirmo reizi konstatēta 1916. gadā pie Filadelfijas (ASV). Šobrīd plaši izplatīta austrumu un centrālajos štatos.
• Eiropa — 1970. gados redzēta Azoru salās, 2014. gadā konstatēta ziemeļu Itālijā, vēlāk arī Šveicē un citviet.
• Latvijā līdz šim nav oficiāli konstatēta dabā, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga.

Invazivitātes mehānismi

• Trūkst dabiskie ienaidnieki Eiropā un Ziemeļamerikā.
• Plašais saimniekaugu klāsts padara to pielāgoties spējīgu.
• Augsta reproduktīvā kapacitāte un mobilitāte. Vidēji vienā lidojumā kukainis var nolidot līdz 8 km.
• Netīša izplatība caur transporta līdzekļiem, dārzkopības precēm un lidostām.

Kontroles un ierobežošanas pasākumi

Parastie līdzekļi līdz šim pret šo sugu bijuši mazefektīvi.

1. Mehāniskie līdzekļi — vaboļu savākšana, slazdi, nogrieztas lapas.
2. Bioloģiskā kontrole — izmanto parazītiskās lapsenes (Tiphia vernalis), kas uzbrūk kāpuriem, parazītiskās mušas (Istocheta aldrichi), kas invadē pieaugušas vaboles, baktērijas (Bacillus popilliae), sēnes (Metarhizium anisopliae), dažas nematodes (Steinernema glaseri u.c.).
3. Ķīmiskie līdzekļi — augu aizsardzības līdzekļi (insekticīdi) — efektīvi, bet ar ierobežojumiem ekoloģisku seku dēļ.
4. Fitosanitārā uzraudzība — ES iekļāvusi sugu reglamentētā kaitēkļa sarakstā. Latvijā kopš 2020. gada veic monitoringu potenciālajās invāzijas vietās (ostās, lidostās, dārzos un parkos).
5. Feromoni — izmanto vaboles piesaistošas smaržas. Taču pētījumi liecina, ka tie piesaista vairāk vaboļu no apkaimes nekā iznīcina.

Stāvoklis Eiropā un Latvijā

• ES uzskata Popillia japonica par augsta riska invazīvo sugu.
• Iekļauta Regulā (ES) 2016/2031 kā suga, kuras izplatība jānovērš.
• Latvijā līdz 2025. gadam nav atrasta dabiskajā vidē, bet PVD un Nacionālais botāniskais dārzs seko tās izplatības riskam.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Japānas vabole.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)