Jatrofobija

Jatrofobija ir pastāvīgas un neracionālas bailes no ārstiem vai medicīnas darbiniekiem, kā arī no medicīniskām konsultācijām, diagnozēm vai ārstēšanas procesiem. Cilvēkiem ar šo fobiju pat doma par ārsta apmeklējumu var izraisīt spēcīgu trauksmi vai panikas lēkmi. Termins "jatrofobija" veidots no grieķu vārda iatros (ἰατρός – "ārsts") un phobos (φόβος – "bailes").

Cilvēki, kas cieš no jatrofobijas, mēdz izvairīties no jebkāda kontakta ar medicīnas iestādēm, pat ja viņiem ir nopietnas veselības problēmas. Bieži vien bailes ir saistītas ar iepriekšējām negatīvām pieredzēm, piemēram, sāpīgām ārstēšanas procedūrām, nepietiekamu komunikāciju no ārstu puses vai traumatiskiem notikumiem slimnīcā. Simptomi var ietvert svīšanu, reiboņus, paātrinātu sirdsdarbību, nelabumu, trīci un spēcīgu vēlmi izvairīties no situācijas.

Jatrofobija var būt daļa no plašākiem trauksmes traucējumiem, pēctraumatiskā stresa sindroma vai hipohondrijas. Tā var arī attīstīties bērnībā, ja bērns bijis spiests bieži saskarties ar sāpīgām vai nesaprotamām medicīniskām procedūrām bez pietiekama emocionālā atbalsta.

Šī fobija var nopietni apdraudēt veselību, jo cilvēks var izvairīties no svarīgām pārbaudēm, ārstēšanas vai neatliekamas medicīniskās palīdzības. Ārstēšana parasti ietver psihoterapiju, īpaši kognitīvi biheiviorālo terapiju, ekspozīcijas terapiju, kā arī relaksācijas tehnikas un, nepieciešamības gadījumā, medikamentus.