Jaunā Vienotība

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jaunā VIENOTIBA)
Jaunā Vienotība
Vadītājs Arturs Krišjānis Kariņš
Dibināta 2011. gada 6. augustā
Vienotība
2018. gada 23. aprīlī
Jaunā Vienotība
Veidojusies no Vienotība
Kuldīgas novadam
Tukuma pilsētai un novadam
Valmierai un Vidzemei
Jēkabpils reģionālā partija
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Biedri (2024) 3158[1]
Ideoloģija liberālais konservatīvisms,
proeiropeisms[2]
Politiskā pozīcija centriski labēja
Eiropas Parlamenta grupa Eiropas Tautas partijas grupa
Oficiālās krāsas      zaļa
14. Saeima
25 / 100
Eiroparlaments
3 / 8
Valdība
8 / 15
Rīgas dome
9 / 60
Vadītās pašvaldības
4 / 43
Mājaslapa
www.jaunavienotiba.lv

"Jaunā Vienotība" ir centriski-labēja[2] partiju apvienība Latvijā. Partiju apvienību veido partija "Vienotība" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei" un "Jēkabpils reģionālo partiju".[3] Līdz 2022. gadam ar apvienību sadarbojās arī Latgales partija. Partiju apvienība identificējas, kā liberāli konservatīva un ir Eiropas Tautas partijā.

13. Saeimas darbības laikā "Jaunā Vienotība" uzņēmās valdības veidošanu, lai gan pēc 13. Saeimas vēlēšanām bija mazākā Saeimas frakcija, un visu 13. Saeimas sasaukumu pie varas bija Artura Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets. 14. Saeimas vēlēšanās "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 26 mandātus 14. Saeimā, un A. K. Kariņš turpināja darbu kā Ministru prezidents, vadot savu otro valdību. 2023. gada septembrī, pēc izmaiņām koalīcijas sastāvā, darbu uzsāka citas "Jaunās Vienotības" politiķes Evikas Siliņas vadītā valdība.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Jaunā Vienotība", kā partiju apvienība pirmoreiz startēja 13. Saeimas vēlēšanās. Saraksta Ministru Prezidenta amata kandidāts bija Arturs Krišjānis Kariņš. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. "Jaunās Vienotības" vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē.

13. Saeimas vēlēšanās "Jaunā Vienotība" ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus Saeimā. Lai arī Saeimā "Jaunā Vienotība" bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad Jānim Bordānam (JKP) un Aldim Gobzemam (KPV LV) neizdevās izveidot valdību, Valsts Prezidents Raimondam Vējonim Ministru Prezidenta amatam nominēja Arturu Krišjāni Kariņu. 2019. gada 23. janvārī, Saeima apstiprināja Kariņa Ministru kabinetu, "Jaunajai Vienotībai" iegūstot Ministru prezidenta, ārlietu ministra un finanšu ministra portfeļus valdībā.

2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās "Jaunā Vienotība" nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus Eiropas Parlamenta deputātu mandātus (ievēlēja Valdi Dombrovski, kura vietā stājās Inese Vaidere, un Sandru Kalnieti). Apvienība arī ieguva ES Komisāra portfeli, ko ieņēma Valdis Dombrovskis. 2022. gadā partijai "Vienotība" pievienojās Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde.[4]

"Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, iegūstot 26 mandātus 14. Saeimā. 2022. gada 14. decembrī, Saeima atkārtoti apstiprināja A. K. Kariņu Ministru prezidenta amatā, tādā veidā arī apstiprinot Kariņa 2. Ministru kabinetu. Jaunajā valdībā "Jaunā Vienotība" ieguva Ministru prezidenta, ārlietu ministra, finanšu ministra, izglītības un zinātnes ministra, klimata un enerģētikas ministra, labklājības ministra un tieslietu ministra portfeļus.

Vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 6,69[5]
8 / 100
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 18,97[6]
26 / 100

Eiroparlamenta vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2019. 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 26,24
2 / 8

Pašvaldību vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas domes vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2020. 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas 15,24
10 / 60

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]