Jaunā konservatīvā partija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jaunā konservatīvā partija
Vadītājs Jānis Bordāns
Sauklis Likums un kārtība
Dibināta 2014. gada 17. maijā
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā pozīcija konservatīva
Oficiālās krāsas      Tumši zila
13. Saeima
16 / 100
Eiroparlaments
0 / 8
Valdība
0 / 14
Rīgas dome
9 / 60
Mājaslapa
konservativie.lv

Jaunā konservatīvā partija ir 2014. gadā dibināta konservatīva politiskā partija Latvijā. To 13. Saeimā pārstāvēs 16 deputāti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partiju 2014. gada 17. maijā Rīgas Latviešu biedrības namā nodibināja 223 Latvijas pilsoņi. Par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Bordāns. Valdē tika ievēlēti arī Jāņa Bordāna bijušais padomnieks un Engures novada domes deputāts Jānis Tomels, atvaļinātais brigādes ģenerālis, bijušais Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos Gundars Ābols, Ķeguma novada domes deputāts Kristaps Rūde un Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, kurš savulaik darbojās partijā "Pilsoniskā savienība".[1]

Par partijas dibinātājiem kļuva arī 11. Saeimas deputāts Dāvis Stalts, folkloriste Helmī Stalte, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Dr. chem. Guntars Vaivars, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists Krišjānis Feldmans, Ropažu Kultūras un izglītības centra vadītāja Sanita Megere-Klevinska, bijusī Valsts kontroles valsts revidente Zemlita Šīre.

12. Saeimas vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 4. augustā JKP iesniedza kandidātu sarakstu 12. Saeimas vēlēšanām. Kā piecu Latvijas vēlēšanu apgabalu līderi tika nosaukti: partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns — Rīgā, Jānis Tomels — Zemgalē, Gundars Ābols — Vidzemē, uzņēmējs Krišjānis Feldmans — Kurzemē un rakstniece Eva Mārtuža — Latgalē[2].

2015. gada 28. martā Tukumā notika JKP 2. kopsapulce, kurā, citstarp, tika pārvēlēta partijas valde. Par partijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Jānis Bordāns, par valdes locekļiem — Jolanta Eihentāle, kas pirms tam pildīja partijas kanclera pienākumus, jurists Jānis Ozols, Tukuma novada domes deputāts un JKP Tukuma nodaļas vadītājs Agris Zvaigzneskalns un uzņēmēja, JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda.[3]

2016. gada 19. martā Rīgā notika JKP Padomes sēde, kurā, citstarp, notika valdes, Uzraudzības un Ētikas komisiju vēlēšanas. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts Jānis Bordāns, kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda un jurists Jānis Ozols, kas valdes locekļa pienākumus pildīja arī līdz šim, kā arī rakstniece Eva Mārtuža un Kocēnu novada domes deputāte Lāsma Žagota.

2017. gada 28. februārī partijā tika uzņemta bijusī Korupcijas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe, tādējādi pievienojoties jau 2017. gada 9. janvārī uzņemtajam Korupcijas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam Jurim Jurašam.

2017. gada 18. martā Rīgā notiekošās JKP Padomes sēdes laikā, tika ievēlēta partijas valde, Uzraudzības un Ētikas komisiju dalībnieki. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts Jānis Bordāns, kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists — Krišjānis Feldmans, Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda, jurists Jānis Ozols kā arī bijušais Korupcijas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.

13. Saeimas vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada 24. jūlijā partija kā pirmā iesniedza kandidātu sarakstus 13. Saeimas vēlēšanām, kopumā piesakot 115 biedru. Partijas līderi vēlēšanu apgabalos bija Juta Strīķe (Rīga), Jānis Bordāns (Vidzeme), Krišjānis Feldmans (Zemgale), Ieva Akuratere (Kurzeme) un Ilga Šuplinska (Latgale).[4] Vēlēšanās partija ieguva 16 deputātu vietas Saeimā.[5]

Dalība Saeimas vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti (no 100) Piezīmes
2014. 12. Saeimas vēlēšanas 0,7
0 / 100
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 13,59
16 / 100

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]