Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)

Vikipēdijas lapa
Jaunais vilnis
Stila izcelsme pankroks, ārtroks, glemroks, pabroks, elektroniskā mūzika, ska, fankmūzika
Kultūras izcelsme 1970. gadi. Apvienotā Karaliste un ASV
Tipiski instrumenti elektriskā ģitāra, basģitāra, bungas, sintezators, vokāls
Atvasinātas formas Neue Deutsche Welle, jaunais romantisms, sintpops
Jauktie žanri
Sintpankroks - 2 tune - Elektroklešs - Ņūreivs
Citas tēmas
Postpankroks - Alternatīvais roks

Jaunais vilnis ir rokmūzikas žanrs, kas kopā ar pankroku radās 1970. gadu otrajā pusē. Tas sākotnēji tika lietots kā sinonīms pankrokam, tomēr vēlāk tika izšķirts kā atsevišķs žanrs, kas ietekmējās arī no elektroniskās un eksperimentālās mūzikas, arī disko mūzikas un modu subkultūras.

Žanra nosaukums cēlās no franču jaunā viļņa kino kustības nosaukuma.[1]

Mūzika, kas tika sacerēta jaunā viļņa stilā lielāko popularitāti sasniedza tieši 1980. gados, tomēr arī vēlākajos gados un mūsdienās ļoti daudzi slaveni izpildītāji ietekmējas no jaunā viļņa un cenšas spēlēt šī žanra mūziku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. « new wave (music) » Encyclopædia Britannica. (angliski)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]