Jaunasīrijas impērija

Jaunasīrijas impērija bija seno asīriešu valsts un impērijas pēdējais un visplašākais posms Asīrijas vēsturē, kas pastāvēja no aptuveni 10. gadsimta p.m.ē. līdz 612. gadam p.m.ē., kad tā sabruka pēc Ninīves krišanas.
Impērijas centrs atradās Mezopotāmijas ziemeļos, galvenokārt mūsdienu Irākas teritorijā. Jaunasīriešu periodā Asīrija kļuva par vienu no pirmajām īstajām pasaules lielvarām, izveidojot plašu militāri administratīvu sistēmu, kas aptvēra lielu daļu Tuvo Austrumu.
Impērija sasniedza savu maksimumu 7. gadsimtā p.m.ē. valdnieku Asarhadona un Ašurbanipala laikā, kad tās teritorijas sniedzās no Ēģiptes līdz Irānas rietumiem. Jaunasīrijas impērija bija pazīstama ar spēcīgu armiju, attīstītu administrāciju un monumentālu arhitektūru, tostarp Ninīves un Nimrūdas pils kompleksiem.
Impērijas sabrukumu izraisīja iekšējie nemieri un koalīcija starp babiloniešiem un mēdiešiem, kas 612. gadā p.m.ē. iznīcināja Ninīvi, faktiski izbeidzot Asīrijas dominanci reģionā.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunasīrijas impērija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)