Jaunlutriņu pagasts

Vikipēdijas lapa
Jaunlutriņu pagasts
Jaunlutriņu pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Saldus novads
Centrs: Jaunlutriņi
Kopējā platība:[1] 116,3 km2
 • Sauszeme: 114,5 km2
 • Ūdens: 1,9 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 663
Blīvums (2023): 5,8 iedz./km2
Izveidots: 1820. gadā
Jaunlutriņu pagasts Vikikrātuvē

Jaunlutriņu pagasts ir Saldus novada teritoriāla vienība tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Gaiķu, Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastiem un Kuldīgas novada Vārmes pagastu. Pagasta centrs ir Jaunlutriņi. Pagastu administrē apvienotā Jaunlutriņu un Šķēdes pagastu pārvalde.[4]

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edīte, Gnīdupe.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Jaunlutriņu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Jaunā muiža (Gut Neuhof, Jaunlutriņi).

Pagasts dibināts 1820. gadā. 1890. gadā to kopā ar Ošenieku un Mācītājmuižas pagastiem pievienoja Lutriņu pagastam. 1945. gadā Lutriņu pagastā izveidoja Lutriņu, Jaunlutriņu un Ošenieku ciema padomes. 1954. gadā Jaunlutriņu ciemam pievienoja Ošenieku ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu iekļāva Saldus novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

739 (01.07.2018)

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19651 086—    
1979998−8.1%
GadsIedz.±%
19891 089+9.1%
20001 076−1.2%
GadsIedz.±%
2011846−21.4%
2021656−22.5%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunlutriņi, Ošenieki

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jukums Vācietis (1873—1938), latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā. Nošauts 1938. gadā sakarā ar apsūdzību par dalību "latviešu fašistiski teroristiskā spiegu organizācijā".

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par izglītošanās sākumiem uzskatāma mājmācība. Laikā no 1805. līdz 1840.gadam ar to nodarbojās amatnieks Otto Hercbergs, "Eglīšu" māju saimniece Līze Lasis, audējs Fridrihs Šube. No 1825. līdz 1890.gadam darbojās "ķesterskola", kurā strādāja Lutriņu draudzes ķesteris. Skolas vajadzībām no muižas piešķīra mājas 90 pūrvietu kopplatībā un nosauca par "Ķesteriem". 1840.gadā tika pieņemts lēmums par Lutriņu pagasta skolas ierīkošanu. Līdz 1851.gadam skola darbojās vienlaicīgi ar ķesterskolu. 1851.gadā uzcēla jaunu skolas namu netālu no ķestera mājām, piešķirot no muižas 20 pūrvietas zemes (vēlāk palielināja par 30 pūrvietām). Šajā ēkā skola pastāvēja līdz 1931.gadam. Skolas ēku nodeva pagastam, tajā ierīkoja nespējnieku patversmi un nosauca par "Atpūtām". 1840.gadā pagasta otrā malā "Rīkutos" sāka darboties vēl viena skola. 1885.gadā šo skolēnu izglītošanas vajadzībām tika uzcelts jauns nams Silmaņu meža ielokā. Šeit skola pastāvēja līdz 1923.gadam, kad tika pievienota Lutriņu 6-klasīgai pamatskolai Jaunmuižā. Skolu tautā dēvēja par Laša skolu ( skolotājs Gustavs Lasis). Lutriņu 6-klasīgā pamatskola sāka darboties 1921.gadā Lutriņu mācītāja muižā, jo Jaunmuižas pils vēl nebija nodota skolas vajadzībām. Tikai 1923.gada 17.decembrī skolu pārvietoja uz Jaunmuižas pili. Laika gaitā skolai mainīti nosaukumi un mācīšanās laika ilgums, bet t.s. Jaunmuižas pilī tā darbojas vēl aizvien. Kopš 1937. gada skolu beiguši 1388 skolēni.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. «Apvienotā Jaunlutriņu un Šķēdes pagastu pārvalde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. novembrī. Skatīts: 2010. gada 10. maijā.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. «jaunlutrini.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 13. maijā.