Jaunruna

Jaunruna (angļu: newspeak) ir mākslīga valoda, ko savā antiutopiskajā romānā „1984” kā totalitārā režīma „ANGSOC” rīku ideoloģiskai kontrolei pār sabiedrību apraksta Džordžs Orvels. Tās pamatā ir angļu valoda, kas ir sistemātiski pārveidota un pielāgota valdošās partijas ideoloģijai un birokrātijai. Jaunrunas raksturīga iezīme ir, ka tās vārdiem ir mainīta to sākotnējā nozīme vai tie aizstāti ar antonīmiem, piemēram, „Karš ir miers” (War is Peace), veidojot semantiski manipulējošu diskursu.

Romānā jaunruna raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca ik gadu tiek mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā „Par jaunrunu” (The Principles of Newspeak). Tajā Orvels skaidro, ka jaunrunas pamatā ir klasiskā angļu valoda, taču ar ievērojami samazinātu leksisko un gramatisko daudzveidību. Šī vienkāršošana ir strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu jebkādu iespēju izteikt brīvdomīgas, opozicionāras vai revolucionāras idejas. Līdz ar to jaunrunas būtība ir radīt vidi, kurā tā sauktie „domu noziegumi” (thoughtcrime) kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: „Iznīcināt vārdus ir brīnišķīgi.”

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „veco runu” (Oldspeak), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunrunu. Šī valodas aizvietošana romānā atainota kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot domāšanas potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par citu pasaules skatījumu.

Orvela izstrādātā jaunrunas koncepcija balstās 20. gadsimta pirmās puses totalitāro režīmu — nacistiskās Vācijas un Josifa Staļina vadītās Padomju Savienības — valodas praksē. Jaunrunas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā interesē par vienkāršoto angļu valodu (Basic English), ko viņš īslaicīgi atbalstīja no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri sāka kritizēt, un esejā „Politika un angļu valoda” (Politics and the English Language) asi vērsās pret tā laika angļu valodas stilistisko un jēdzienisko noplicināšanu. Orvels norādīja uz metaforu izzušanu, pretenciozu stilistiku un jēdzienisko neskaidrību, kas, viņaprāt, veicināja domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.

Jaunrunas pamatprincipi

Jaunrunas uzbūvi un pamatprincipus Džordžs Orvels izklāsta romāna „1984” pielikumā. Jaunrunas mērķis bija ne tikai ierobežot domāšanas iespējas, bet arī nodrošināt pilnīgu ideoloģisku kontroli pār indivīda apziņu.

Vārdu krājums

Jaunrunas vārdu krājums ir iedalīts trīs daļās atkarībā no lietošanas jomas:

• A daļa sastāvēja no vārdiem, ko izmantoja ikdienas saziņā un fizisku darbību aprakstīšanai. Tie bija vienkāršoti vecās runas vārdi, kas bija attīrīti no daudznozīmības un emocionālām niansēm. Tā neļāva izteikt abstraktas vai teorētiskas domas.
• B daļa ietvēra īpaši darinātus vārdus politisko un ētisko jēdzienu izteikšanai. Tieši šī vārdu daļa vispilnīgāk atklāj jaunrunas ideoloģisko funkciju.
• C daļa bija specializēta leksika, kas ietvēra tikai tehniskos un zinātniskos terminus. Šie termini tika lietoti konkrētu jomu profesionāļu vidū, un bija semantiski izolēti no pārējās valodas.

Vārdu krājuma un nozīmju samazināšana

Jaunrunas galvenais uzdevums bija domu izteikšanas iespēju ierobežošana. Nevēlamos vārdus izņēma no aprites, bet daudznozīmīgos vārdus sašaurināja līdz vienai atļautajai interpretācijai.

Piemēram, vārdu „brīvs” (free) saglabāja tikai materiālā nozīmē (t.i. „brīva tualete”), bet tā politisko un intelektuālo nozīmi — atmeta, konceptuāli iznīcinot tādus jēdzienus kā „politiskā brīvība” vai „domas brīvība”.

Valodas leksiskais apjoms tika maksimāli samazināts. Ja vārds nebija obligāti nepieciešams noteiktas idejas izteikšanai, tas tika uzskatīts par lieku.

Politiskās pozīcijas uzspiešana

Jaunruna neparedzēja nekādu novirzi no partijas oficiālās ideoloģijas. Visu ideoloģiski bīstamo aizstāja ar jēdzieniem, kas to stigmatizēja:

• domu noziegums (crimethink) — jebkāda partijas ideoloģijai neatbilstoša doma;
• vecā domāšana (oldthink) — pirms partijas nākšanas pie varas pastāvējušie domāšanas veidi;
• dzimumļaunums (sexcrime) — jebkāda seksuālā izpausme, kas nav reproduktīva.

Gramatiskās īpatnības

• Jaunrunas gramatika tika vienkāršota, maksimāli standartizējot vārdu lietojumu:
• Jebkurš vārds var kalpot gan kā lietvārds, darbības vārds vai īpašības vārds (piemēram, knife nozīmē gan „nazis”, gan „griezt”).
• Īpašības vārdus darina ar piedēkli -ful (piemēram, speedful — 'ātrs'), apstākļa vārdus — ar -wise (piemēram, goodwise — 'labi').
• Vārdus ar negatīvu nozīmi darināja ar priedēkli un- (piemēram, uncold — 'neauksts').
• Pastiprinājumu izsaka veidojot salikteņus, pievienojot plus- un doubleplus- (piemēram, plusgood, doubleplusgood).
• Visiem darbības vārdiem pagātnes formā pievieno galotni -ed (piemēram, thinked, nevis thought).
• Daudzskaitli veido vārdiem pievienojot galotni -s vai –es (piemēram, mans, oxes, lifes, nevis men, oxen, lives).

Paralēles mūsdienās

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Ukrainas plašsaziņas līdzekļi par jaunrunu bieži vien sauca ziņojumus, kas bija mainīti Krievijā valdošās cenzūras dēļ. Krievijas plašsaziņas līdzekļos iebrukuma attaisnošanai un Krievijas Bruņoto spēku zaudējumu slēpšanai noteikti vārdi un izteicieni ir aizstāti ar eifēmismsiem. Piemēram, vārda „karš” vietā tiek lietots jēdziens „īpašā militāra operācija”, „ugunsgrēka” vietā — „dūmu veidošanās”, „sprādziena” vietā — „paukšķis”, „samazinājuma” vietā — „negatīvs pieaugums”.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)