Jekaterina Mizuļina
| Jekaterina Mizuļina Екатерина Михайловна Мизулина | |
|---|---|
_(cropped).jpg) | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1984. gada 1. septembrī Jaroslavļa, KPFSR, PSRS |
| Tēvs | Mihails Mizuļins |
| Māte | Jeļena Mizuļina |
| Profesija | Sabiedriskā darbiniece, interneta regulācijas aktīviste |
| Augstskola | Londonas Universitāte, Maskavas Valsts universitāte |
Jekaterina Mizuļina (krievu: Екатерина Михайловна Мизулина; dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā) ir Krievijas sabiedriskā darbiniece, tā saucamās «Droša interneta līgas» direktore un Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle. Bijušās Krievijas politiķes un senatora Jeļenas Mizuļinas meita.
Mizuļina kļuvusi plaši pazīstama ar darbību interneta satura kontroles, bērnu aizsardzības internetā, sociālo tīklu monitoringa un Krievijas kultūras darbinieku, blogeru un mūziķu publiskas kritikas jomā. Viņas darbība ir izraisījusi plašu rezonansi Krievijas sabiedrībā un ārvalstu medijos. 2024. gadā viņa tika iekļauta Eiropas Savienības sankciju sarakstā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vārda brīvības ierobežošanu.[1]
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Jekaterina Mizuļina dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā. Viņas māte ir Krievijas politiķe Jeļena Mizuļina, kas bijusi Krievijas Valsts domes deputāte un vēlāk Krievijas Federācijas padomes locekle. Tēvs Mihails Mizuļins strādājis akadēmiskajā un izglītības jomā.
2004. gadā Mizuļina absolvēja Londonas Universitātes Austrumu un Āfrikas studiju skolu, kur studēja mākslas vēsturi un indonēziešu valodu. 2010. gadā viņa pabeidza Maskavas Valsts universitātes Āzijas un Āfrikas valstu institūtu.[2] Studiju laikā viņa strādāja kā tulkotāja, tostarp ar ķīniešu valodu saistītās delegācijās.
No 2010. gadiem Mizuļina darbojās sabiedriskajā un labdarības sektorā. Viņa bija saistīta ar organizācijām, kas nodarbojās ar bērnu aizsardzību, interneta drošību un sociāliem projektiem.
Darbība «Droša interneta līgā»
[labot | labot pirmkodu]2017. gadā Mizuļina kļuva par Droša interneta līgas vadītāju. Organizācija sevi pozicionē kā struktūru, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību internetā, nelegāla satura meklēšanu, kiberdrošības jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām.
Mizuļinas vadībā organizācija aktīvi iesaistījās sociālo tīklu, video platformu, blogeru, mūziķu un publisku personu satura pārbaudēs. Organizācija regulāri vērsās pie Roskomnadzor, Krievijas Iekšlietu ministrijas, Krievijas Ģenerālprokuratūras un citām iestādēm ar lūgumiem pārbaudīt konkrētu saturu vai personas.
2021. gadā Mizuļina publiski vērsās pret vairākiem populāriem Krievijas mūziķiem un blogeriem, apsūdzot tos narkotiku propagandā, destruktīva satura izplatīšanā vai kaitīgas ietekmes veicināšanā jauniešu vidū. Viņas darbības rezultātā atsevišķos gadījumos tika sāktas administratīvas lietas vai piemēroti sodi.[3]
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Mizuļina un Droša interneta līga pastiprināja aktivitāti pret pretkara saturu, neatkarīgiem medijiem, māksliniekiem un publiskām personām. 2022. gadā viņa vērsās pret Vikipēdijas rakstiem par karu Ukrainā, aicinot Krievijas iestādes pārbaudīt to saturu.[4]
Darbība Sabiedriskajā palātā
[labot | labot pirmkodu]Kopš 2020. gada Mizuļina ir Krievijas Federācijas Sabiedriskā spalātas locekle.[5] Šajā amatā viņa darbojas jautājumos, kas saistīti ar informācijas vidi, interneta drošību, bērnu aizsardzību un sabiedrisko kontroli.
Sabiedriskajā palātā Mizuļina atbalstījusi stingrāku interneta regulāciju, sociālo tīklu uzraudzību un ierobežojumus saturam, kuru Krievijas varas iestādes vai viņas vadītā organizācija uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem.
Sabiedriskā rezonanse un kritika
[labot | labot pirmkodu]Mizuļinas darbība ir plaši apspriesta Krievijas un ārvalstu medijos. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu drošības internetā aizstāvi un cīnītāju pret nelegālu vai kaitīgu saturu. Kritiķi savukārt norāda, ka viņas darbība saistīta ar cenzūru, pašcenzūras veicināšanu, publisku spiedienu uz māksliniekiem un blogeriem, kā arī ar politiski motivētu sūdzību iesniegšanu valsts iestādēm.
2023. un 2024. gadā vairāki Krievijas mediji rakstīja par Mizuļinas tikšanās reizēm ar studentiem un jauniešiem Krievijas reģionos. Daļa šo tikšanos izraisīja konfliktus un diskusijas par vārda brīvību, politisko spiedienu un studentu reakciju uz viņas izteikumiem.
Sankcijas
[labot | labot pirmkodu]2024. gada 29. janvārī Eiropas Savienības Padome iekļāva Jekaterinu Mizuļinu un Droša interneta līgu sankciju sarakstā Eiropas Savienības globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros. ES pamatojumā norādīja, ka Mizuļina ir atbildīga par nopietniem un sistemātiskiem vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, tostarp par cenzūras prakses veicināšanu pret interneta satura veidotājiem un māksliniekiem Krievijas valdības interesēs.[6]
Par sankciju ieviešanu pret Mizuļinu ziņoja arī Krievijas un starptautiskie mediji.[7][8]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list». Council of the European Union. 2024. gada 29. janvāris. Skatīts: 2026. gada 10. maijs.
- ↑ «Мизулина Екатерина Михайловна». Общественная палата Российской Федерации. Skatīts: 2026. gada 10. maijs.
- ↑ «Мизулина Екатерина Михайловна». Ведомости. Skatīts: 2026. gada 10. maijs.
- ↑ «ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы». РБК. 2024. gada 29. janvāris. Skatīts: 2026. gada 10. maijs.
- ↑ «Мизулина Екатерина Михайловна». Общественная палата Российской Федерации. Skatīts: 2026. gada 10. maijs.
- ↑ «Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list». Council of the European Union. 2024. gada 29. janvāris. Skatīts: 2026. gada 10. maijs.
- ↑ «ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы». РБК. 2024. gada 29. janvāris. Skatīts: 2026. gada 10. maijs.
- ↑ «Евросоюз ввел санкции против Екатерины Мизулиной и Лиги безопасного интернета». ТАСС. 2024. gada 29. janvāris. Skatīts: 2026. gada 10. maijs.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Profils Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā (krieviski)
- ES Padomes paziņojums par sankcijām (angliski)
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |