Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca

Vikipēdijas lapa

Koordinātas: 56°38′40″N 23°43′43″E / 56.6445292°N 23.7287317°E / 56.6445292; 23.7287317

Jelgavas Sv. Jāņa luterāņu baznīca 20. gadsimta sākumā

Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no jaunākajām Jelgavas baznīcām, kas celta 1845. - 1847. gadā. Atrodas Jāņa ielā 1, Jelgavā. Pie baznīcas atrodas Alunāna parks un Stacijas skvērs, kuru vietā kādreiz bija Jelgavas vecie kapi (Literātu kapi, Katoļu kapi, Jāņa kapi, Vecticībnieku kapi).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcas pirmsākumi meklējami 1780. gadā, kad Jelgavas birģermeistars H. Kloks testamentā savu mantību novēlēja jaunas mūra baznīcas celšanai vietā, kur atradās Annas vārti, vēlāk dēvēti arī par Pētera vārtiem. Tie bija nosaukti par godu Gotharda Ketlera sievai Annai, kas pa tiem devās uz hercoga muižām Vircavu, Emburgu un Rundāli. Jau 1705. gadā pie vārtiem atradās pilsētas nabagmāja un kapsēta ar mazu koka baznīciņu, kas tika saukta par nabagu baznīcu.

Tomēr tikai 1845. - 1847. gadā pēc arhitekta V. Šulca projekta vecās koka baznīcas vietā uzcēla mūra baznīcu. 1861. gadā tā dabūja atsevišķu mācītāju un 1862. gadā to nosauca par Svētā Jāņa baznīcu. J. Dēringa altārglezna "Kristus pie Krusta ar Mariju un Jāni" baznīcā atrodas kopš 1865. gada.

Mācītāja Ludviga Katerfelda laikā 1882. gadā uzbūvēja tagadējo baznīcas torni.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kultūrvēstures objekti. Svētā Jāņa baznīca Arhivēts 2012. gada 9. maijā, Wayback Machine vietnē. no www.jelgava.lv