Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zaļās muižas kungu māja Zaļeniekos (Schloss Grünhof, 1917).

Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Jelgavas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Pēc reformas Jelgavas apriņķa robežās saglabājās 3 lieli muižas centri (ar platību 150—300 ha) Līvbērzē, Lielplatonē un Mazelejā, kā arī 12 mazie muižas centri (ar platību 50—100 ha) Audruvē, Kalnamuižā, Lielapguldē, Lielbērzē, Lielvircavā, Mežmuižā, Oglainē, Ozolmuižā, Staļģenē, Vilcē, Viskaļos un Zaļā muižā.[1]

Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.

Bijušās muižas Jelgavas apriņķa teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijušās pusmuižas Jelgavas apriņķa teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijušās mācītājmuižas Jelgavas apriņķa teritorijā, nepilnīgs saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes guberņas karte (1820) ar vietvārdiem vācu un krievu valodā

Seni muižu attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIV sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 28 051.—28 097. sleja.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]