Jelgavas loža "Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības"

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943).

Jelgavas loža "Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības" (vācu: Friedrich zur Vaterlandsliebe) bija brīvmūrnieku militārā loža, ko 1812. gada kara laikā nodibināja prūšu virsnieki brīvmūrnieki.

Ložas Jelgavā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo Jelgavas ložu "Pie trīs kronētiem zobeniem" nodibināja 1754. gadā, Ložā iestājās daudzi Kurzemes dižciltīgo dzimtu pārstāvji un Academia Petrina profesori. 1815. gada 27. oktobrī, kad izveidojās lielloža „Astrea” Pēterburgā, Jelgavas loža „Pie trim kronētiem zobeniem” atsāka strādāt zviedru rituālā.

Ložas nodibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēmums dibināt militāro ložu tika pieņemts jau 1812. gada 2. maijā Kēnigsbergā, gatavojoties Napoleona armiju iebrukumam Krievijas impērijā. Par ložas godājamo meistaru ievēlēja kara komisāru Frīdrihu Ribentropu (Ribbentrop). Maršala Makdonalda komandētais 10. Prūšu kājnieku korpuss 4. jūlijā ieņēma bijušās Kurzemes hercogistes galvapilsētu Jelgavu. 1812. gada 4. augustā Jelgavā virsnieku kluba ēkā nodibināja militāro ložu "Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības", kas pakļāvās Lielajai Karaliskajai Mātes ložai "Pie trīs zemeslodēm" („Zu den drei Weltkugeln”) Berlīnē. Ložas iesvētīšanā piedalījās ap 70 brīvmūrnieku, ceremoniju vadīja Hillers fon Gertringens (Hiller von Gaertringen).

Ložas pārcelšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1812. gada 17. septembrī krievu karaspēks ieņēma Jelgavu un nonāca Bauskas tuvumā. Prūšu ģenerālis Jorks sāka pretuzbrukumu no Mežotnes un nākamajā dienā Jelgavu atguva. Oktobrī Makdonalds pārcēla savu štāba mītni uz Staļģenes muižu uz dienvidiem no Jelgavas. 1812. gada 6. oktobrī Jelgavas militāro ložu slēdza 29. novembrī franču maršals Makdonalds saņēma ziņu par Napoleona galveno spēku atkāpšanos un pavēlēja prūšu karaspēkam atkāpties no Kurzemes. 7. decembrī Jelgavu pameta franču ieceltie ierēdņi.

1813. gada 12. septembrī militāro ložu no jauna atvēra Baucenē (Bautzen), 1814. gadā Luksemburgā, vēlāk Koblencā.

Ložas rota[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ložas rota bija līdzīga Jelgavas ložas „Pie trim kronētiem zobeniem” rotai, vienīgi trīs zobenu vietā bija divi sakrustoti zobeni aplī. Ložas ģerbonī bija redzams arī zelta altāris ar degošu liesmu zilā laukā ar melnu prūšu ērgli virs tā un devīzi Sic semper.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]