Jeruzalemes vecpilsēta (ivritā: הָעִיר הָעַתִּיקָה, Ha'ír Ha'atiká; arābu: المدينة القديمة, al-Madīna al-Qadīma) ir vēsturiski un reliģiski nozīmīgākais Jeruzalemes rajons, kas kalpojis par pilsētas centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu. Tā ir ievērojama kā triju monoteistisko reliģiju — jūdaisma, kristietības un islāma — svēta vieta, un tajā atrodas daudzi no pasaules nozīmīgākajiem reliģiskajiem un vēsturiskajiem objektiem, tostarp Raudu mūris, Svētā kapa baznīca un Aksas mošeja. Vecpilsēta atrodas mūsdienu Jeruzalemes austrumu daļā un aizņem aptuveni 0,9 km² lielu platību, ko ieskauj 16. gadsimtā celtais Jeruzalemes mūris ar vairākiem ievērojamiem vārtiem. Pilsēta ir sadalīta četros kvartālos — ebreju, kristiešu, musulmaņu un armēņu —, kuri atspoguļo tās vēsturisko un reliģisko daudzveidību.
1981. gadā Jeruzalemes vecpilsēta tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un kopš 1982. gada tā atzīta par apdraudētu teritoriju (World Heritage in Danger), ņemot vērā tās sarežģīto politisko statusu, pilsētbūvniecības izaicinājumus un kultūrvēsturiskā mantojuma apdraudējumu. Vecpilsēta joprojām ir aktīvs reliģiskās dzīves, svētceļojumu, tūrisma un arheoloģijas centrs.
.jpg)
Izraēla
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jeruzalemes vecpilsēta.