Jirgens fon Fārensbahs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jirgens fon Fārensbahs
Jürgen von Fahrensbach
Jirgens fon Fārensbahs
Personīgā informācija
Dzimis 1551. gadā
Miris 1602. gada 17. maijā
Viljandi, Pārdaugavas hercogiste
(Karogs: Igaunija Igaunija)
Nodarbošanās politiķis, karavīrs
Vecāki tēvs - Volmārs fon Fārensbahs, māte - fon Kursela
Dzīvesbiedre Sofija fon Firksa
Bērni Volmārs fon Fārensbahs

Jirgens fon Fārensbahs (vācu: Jürgen von Fahrensbach, poļu: Jerzy Farensbach, krievu: Георг (Юрген) фон Фаренсбах, Юрий Францбек, zviedru: Jürgen von Farensbach; dzimis 1551. gadā, miris 1602. gada 17. maijā) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā. Cēsu pirmais vaivads no 1598. gada līdz 1602. gadam, kad krita karā pret zviedriem aplencot Vīlandes pili.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis kā viens no astoņiem dēliem Livonijas muižnieka Volmāra fon Fārensbaha ģimenē. Jaunībā kā algotnis karoja Zviedrijas, Francijas, Austrijas, Holandes, Vācijas un Krievijas armijās. 1570. gadā atgriezās Livonijā un Livonijas kara gaitā nokļuva krievu gūstā. Ivans Bargais atbrīvoja Fārensbahu no ieslodzījuma un iekļāva Krievijas algotņu karaspēkā. 1572. gadā piedalījās Molodu kaujā pret Krimas hanistes karaspēku.

Pavadīja dāņu princi Magnusu viņa braucienā uz Krieviju. No 1572. līdz 1573. gadam karoja Livonijā krievu karaspēka sastāvā. Pameta krievu dienestu un iestājās Dānijas karaļa Frederika II dienestā. 1577. gadā komandēja dāņu vienību, kas devās palīgā Gdaņskas pilsētai, kas bija sacēlusies pret Polijas karali Stefanu Batoriju. 1579. gadā tika iecelts par Sāmsalas dāņu vietvaldi.

Tajā pašā gadā pārgāja poļu dienestā. No 1579. līdz 1581. gadam piedalījās Stefana Batorija karagājienos uz Krieviju. Par to viņš saņēma Cēsu vaivada titulu un lielus zemes īpašumus, tai skaitā Karkuses, Rūjienas un Tarvastu pilis. 1587. gadā Krakovā komandēja vācu kājniekus pret austriešu Maksimiliāna III karaspēku. 1588. gadā kā reitaru komandieris piedalījās cīņās pret austriešiem Silēzijā.

1598. gadā piedalījās Polijas karaļa Sigismunda III karagājienā pret zviedriem. 1600. gadā vadīja cīņas pret zviedriem Livonijā. 1602. gadā krita Vīlandes pils aplenkumā. Tika uzskatīts par vienu izcilākajiem kavalērijas komandieriem 16. gadsimta beigās.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]