Joņs Seiļs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Joņs Seiļs (dzimis 1832. gadā Gaigalavas pagasta Dērvanienes-Seiļu sādžā, miris 1928. gada 18. aprīlī Gaigalavas pagasta Dērvanienes-Seiļu sādžā, apbedīts Bikovas kapos), arī Dzīsmu Joņs bija pirmais latgaliešu rakstnieks[1], latgaliešu dziesminieks, rokraksta literatūras pārstāvis. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā populāro latgaliešu dziesmu Lyskas dzīsme un Dzisme svōta autors. Dzimis zemnieka Mateuša Seiļa ģimenē, rakstīt iemācījusi prinča Radzivila sieva, muižniece Helēna Beņislavska uz aizsvīdušas loga rūts, skolotāja — viņa krustmāte Starostīšu Īva no Korkovīšu ciema, Dricānu pagastā, 24 gadus strādājis par visu Lubāna zvejnieku zivju uzpircēju pie Rēzeknes lieltirgotāja Gepšteina, rakstījis latgaliešiem vēstules Krievijas Impērijas kara dienestā iesauktajiem[2].

Sieva Marianna Seile (dzimusi Pavārnīks, Gaigalavas pagasta Dziļōrūs), deviņi bērni, no tiem 1934. gadā miruši pieci, tad dzīvi četri — tajā skaitā meitas Anna, Veronika un dēls Antons (Ontūns) Seiļš. 1939. gadā Stepona Seiļa vadītā ekspedīcija atrada Joņa Seiļa lādē viņa klētī mājās Dērvanienē 1753. gadā iznākušo jezuīta Johanna Lukašēviča evaņģēlija, t. s. «Evangelia toto anno» oriģinālu eksemplāru, kas ir vecākā atrastā latgaliešu grāmata, to Latgales muzejam nodeva literāta dzīvesbiedrene Marianna.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Nu Latgolas pagōtnes", Latgola, 1948, 15. aprīlis, Nr. 68. 6. lpp.
  2. Apeļš, Meikuls, "Jōņs Seiļs — leidz šam literariskom apryndom napa zeistams Jurdža laiku rakstniks", Straume, Nr. 8, 1934, 1. janvāris, 13. (239.) lpp.
  3. Stepons Seiļs, "Latgolas centralō muzeja vaļdes lūcekļu izbraukumi pa Latgolu", Zidūnis, 1939, 1. augusts, Nr. 8, 255. lpp.